par mums

Esmu vairāk klausītājas tips.

Viennozīmīgi runātāja.

Man jau šķiet, ka protu smuki sabalansēt runāšanu un klausīšanos..
Bet nenoliegšu, ka runāt man patīk gan! :D

, mēdzat pārtraukt sarunu

Mana pazinu loka ta neviens paldies Dievam nedara.Ta tak ir neaudzinatiba.

Ar savējiem paziņām, draugiem, ģimeni noteikti esmu runātāja tips un klausīties man ir grūtāk, bet ja atrodos kādā svešākā kompānijā vai svinīgā pasākumā, kur jākomunicē ar nepazīstamiem, tad gan vairak klausos nekā runāju. Protams, kaut ko pasaku, bet ne tā ka vāros visu laiku.

Kā ar kuru cilvēku. Ģimenē un darbā esmu klausītāja, ar draudzenēm gan es vāros uz velna paraušanu :D

klausītāja. Tāpēc visi draugi man ir runātāji :)
Bet dažreiz es "ieslēdzos".

Man vispār nepatīk runāt. Ir reizes, kad uznāk runājamais, bet tad laikam man jābūt super labā garastāvoklī un starp attiecīgajiem cilvēkiem jājūtas ļoti komfortabli. Protams, atkarīgs arī no tēmas. Ir tādas, kur man vnk nav ko teikt vai komentēt.

Klausītāja un tad runātāja :)

DIO, kā ir ar Tevi? Runātāja vai klausītāja?

Seleste,
atkarībā no garastāvokļa. Protu saskatīt vajadzīgo brīdi, kad ir labāk jābūt klausītājai :)

diemžēl pārāk liela runātāja. bet cīnos ar to.

Tas ir ļoti atkarīgs no kompānijas. Viens bariņš (kurā man nākas uzturēties brīvprātīgi/piespiedu kārtā) domā, ka es vispār nerunāju un esmu ārkārtīgi neinteresanta persona. Patiesībā viņiem vajadzētu paklausīties sevi no malas-sarunas vienmēr ir tikai par vienu tēmu, gadiem tiek malts tas pats un es varu tikai sēdēt, klausīties un smīnēt, man pat nav vēlme iesaistīties tajās sarunās.

Es visbiežāk klausos un piemetinu kādu savu komentāru :D Lai runātu vairākas minūtes no vietas, man jābūt ļoti labā garastāvoklī vai arī "pilnai" ar jaunumiem/interesantiem notikumiem.

gan, gan. atkarībā no noskaņojuma un tēmas

svešās kompānijās - klausītāja, savējā - domāju, ka draugi velētos, lai es būtu klausītaja :D

ar svešajiem sākumā klausītāja, bet tas ir tad, ja visi pazīstami, es sveša. Ja ir man visi pazīstami, tad noteikti abi, ar draugu varētu būt, ka par daudz runāju. :D Bet tas viss nav tā noteikts, izšķirošais ir tā mirkļa garastāvoklis - ja ir labs, tad man ar visiem gribas runāties un draudzēties :D

bet +Abalonei, ka tas atkarīgs arī no tā, par ko runā..piem, viens draugam pazīstamais bariņš visu laiku par mašīnām, nu, tā, ka tur tiešām var paspēt nosnausties, un viņi vēl nebūs beiguši par to runāt..nu, un ko tad es, nabaga meitene, tādā gadījumā tur bāzīšos ar savu viedokli :D

Uzklausītāja un pamācītāja. :d

vaur gan runāt, gan klusēt., tas ka nerunāju, nenozīmē, ka esmu dusmīga vai tml. bet tas ir reti.
slikta īpašība man ir reizēm filmām runāt pa vidu kko par filmas sižetu. drausg brīnās, ja es reizēm klusēju :D

Es varu gan vienu, gan otru, bet runāt baigi patīk :D
arī jaunā kompānijā sākumā paklusēju, lai drusku iejustos :)