Eh, man šķiet, ka sabiedrības daļa, kas aizbrauc arī nav vienā maisā metama. Reāls piemērs - manam vīrietim laukos kaimiņš (jauns puisis) ar draudzeni aizbrauca uz Angliju strādāt, dzīvo kaut kādā vagoniņā - n-tie cilvēki kopā, strādā pa 12 līdz 16h dienā, jā nopelna stipri lielāku naudu, kā es šeit Latvijā strādājot nopietnu darbu profesijā. Tas puisis ar draudzeni, jā, liek draugos bildes ar jaunākajām šmotkām, dižojas ar jaunām adidas botēm, tādi paši sētu pasākumi ar tādiem pašiem, kā viņi utt..., un raksta vēstulē, es šeit pelnu ĻOTI daudz, kad aizbraukšu uz Lv, nokārtošu tiesības, nopirkšu tādu un tādu auto (kaut kādu tur BMW modeli nosauca :D ) - tiesa piebilst, ka vakarā pēc darba kājas ir vienās asiņu tulznās, ceļgalus nejūt, naktī nevar aizmigt no pārguruma..., jā viņš strādā melno darbu, lielās un lepojās ar savu algu, bet jautājums - kādēļ?!? Tas cilvēks šeit Latvijā dzīvojot, savos laukos neko citu par vecākiem-alkoholiķiem nav redzējis, bērnība nodzīvota aukstumā, pusbadā - kā jau liela daļa lauku sādžās. Un darba jau laukos pa lielam nav. Un tagad viņš tiek pie drusku vairāk naudas, lai cik smagi arī tā nāktu, un protams, viņš īstenos savus dažus mazos sapnīšus, par kuriem visu dzīvi ir atļāvies tikai sapņot. Turklāt nekā cita jau viņam nav ar ko viņš varētu lepoties...
Un otrs - pretējais stāsts ir par to, ka draudzene jau n-tos gadus dzīvo Amerikā, aizbrauca studēt, un palika tur, strādā bankā, pelna ļoti labu naudu, bet, kad viņa atbrauc šurp, no viņas ne reizi nedzirdēsi, "man ir tas, tas un tas", "biju tur, tur un tur", u.tml., jo viņai šeit Latvijā palikušajiem tuviniekiem, ģimenes locekļiem ir veiksmīgi uzņēmumi, uzceltas mājas, labi auto, daudz ceļo, un tas viss viņai ar varētu būt šeit, bet viņa ir izvēlējusies,ko citu. Dzīvi tur, un šoreiz tā izvēle nav balstīta uz finansiāliem mērķiem.
Tā, kā nevar visur un vienmēr vilkt vienlīdzības zīmi...