Mantojuma tiesības

Pienākas.

Ir kāds konkrēts likuma pants, kas to pamato?

Pienākas gan.

Pārdzīvojušais laulātais manto no mirušā neatkarīgi no tam, kāds mantisko attiecību veids pastāvējis starp laulātiem laulības laikā. (392.pants)
Tas, ka mantojuma iegūšanas process ir ieildzis, cik saprotu, neko nenozīmē, jo mantojums taču jau bija sadalīts uzreiz pēc mātes nāves, t.i. katram dēlam ir piešķirtas noteiktas mantojuma daļas. Uz dēla nāves brīdi viņa mantojuma daļa jau ir viņa īpašums (ja vien tur nebija nekādi strīdi par to mantojumu), pat ja viņš nav pie tā īpašuma faktiski ticis, tātad sieva manto vīra īpašumu.

Liels paldies fluffy!

Pienākās.Jo pēc vīra nāves viss paliek sievai.

Ja mirušā dēla sievai nav bērnu, tad viņai pienākas tas, kas pienācās dēlam (vinas vīram) pēc mātes nāves, ja ir bērni, tad šī mantojuma daļa tiek sadalīta sekojoši: 1/2 pienākas sievai, 1/2 tiek sadalīta uz bērniem.

Watter- tā nu īsti nav. 393. p. Laulātais saņem bērna daļu, ja palikušo bērnu skaits ir mazāks par četriem, bet ja bērnu ir vairāk kā četri tas tad vienu ceturto daļu.

Mantojuma tiesībās situāciju nevar atrisināt ar vienu normu parasti kopā jāsaliek varākas lai sanāktu rezultāts, bet atslēgas norma noteikti ir tā ko pielminēja fluffy.

Nē, ja bērns ir pilngadīgs, tad laulātais nesaņem bērna daļu!

Water - palasi civillikumu un nesaki priekšā nepareizi, ja neko pati nesaproti. ;)

Jau sen esmu viņu gan palasīju, gan dzīvē izmēģinājusi, tak što - pati palasi! ;)

Parādi man CL pantu, kur tas ir rakstīts?

Nu bet Tu taču pati esi lasījusi, ja jau man ieteici palasīt :D

Bet nu labi, nenopūlēt tavas smadzenes un iekopēju punkta daļu:

"Pārdzīvojušā laulātā tiesība pārvaldīt un lietot nedalītu mantojumu izbeidzas:

1) ar visu bērnu pilngadību; "

CL 408. pants:
Mantojot no augšupējā, attālākie lejupējie iestājas sava pirms mantojuma atstājēja mirušā vecāka vietā, bez aprobežojuma pakāpju tuvuma ziņā, ar pārstāvības tiesību. Pēc pārstāvības tiesības lejupējie dabū to mantojuma daļu, kādu būtu dabūjis viņu vecākais, ja tas būtu mantojuma atstājēju pārdzīvojis un no viņa mantojis.

Nu ar šo te normu, tu tiešām nodemonstrēji savas "labās" zināšanas. Varēji jau nerādīt savu NEzināšanu forumā.

Izlasi pirmo panta daļu, tad sapratīsi, nu vismaz ceru, ka sapratīsi kādas muļķības pati te runā. Nevar atrauti no panta izvilkt kādu daļu, lai pamatotu savu nepareizo viedokli.

394. Ja mantojums ir tik mazs, ka to sadalot nav iespējams uzturēt nepilngadīgos bērnus, tad pārdzīvojušam laulātam ir tiesība pārvaldīt un lietot visu nedalīto mantojumu, bet laulātam no visa mantojuma ienākumiem jāsedz vispirms bērnu uztura (179. p.) izdevumi.

Pantā runā par pārvaldīšanu! Ja bērns sasniedzis pilngadību, tad viņa rīcībā pāriet tikai viņa daļa, matei paliek sava daļa. ;)

Bet es nevienā vārdā neteicu, ka bērnam pāriet mātes daļa!

Varbūt uzmanīgāk lasi citu komentārus, pirms saki, ka esi vienīga ūbergudrā!

Un pārvaldīšanā viņam pāriet tā daļa, ko mantoja, bet dēļ pilngadības viņam nebija ar to tiesības rīkoties!

Nē, ja bērns ir pilngadīgs, tad laulātais nesaņem bērna daļu!

Bet laulātais nekad nesaņem bērna daļu, viņš var tikai pārvaldīt, tāpēc izsakies pareizi, lai tevi nevar pārprast. Tajā teikumā tu runā muļķības, tāpēc piesienos. ;)

Labi, ne man ar Tevi diskutēt par pareizrakstību neko, es vnk atbildēju uz cubian komentāru, ka laulātais nesaņem bērna daļu, nez kāpēc Tu redzēji tikai šo komentu, nevis pārējos, kur bija vairāk nepatiesības, nekā manā vienā, kur patiesība bija - jo laulātais nesaņem bērnu daļu, tam ir tikai tiesības to pārvaldīt līdz bērna pilngadībai!

Cubiana to komentāru bija domājusi arī savādāk, nevis tā kā tu to saprati, tāpēc piesējos tev, jo no tava uzrakstītā varēja tikai muļķības saprast. ;)