Ģimenes budžets

normāli ir šādi.
vīrietis pusi ieliek kopējā budžetā, pusi atstāj sev. sieviete visu ieliek kopējā budžetā. ( jo sievietes 99% gadījumu pelna mazāk, ja vīrietis pelna mazāk tad otrādi(bet tad ir lielākas problēmas nekā budžets))

Pilnīgi nepiekrītu Lūzeris!Ja vīrietis pelna 2*vairāk, tad pareizi, manuprāt, būtu, ka Viņš kopējam budžetama atvēl vairāk!!!
Mums ir apmēram 50/50....kaut kur variāk terē Viņš, kkur es!

Mums kopš pirmās kopdzīves dienas budžets ir kopīgs. Saņemam algas, liekam visu naudu kopējā "katlā" un tērējam pēc vajadzībām. Protams, mazliet atstājam arī katrs sev, savām vajdzībām. Bet tā summa nepārsniedz dažus desmitus latu.
Neliekas man forš dalīt - tas ir tavs, bet šis ir mans.

Bet ja situācija šāda, ka viens no pāra ir uzdzīvotājs/tērētājs, kas dzīvo "šodienai un nedomā par rītdienu", bet otrs ir visīstākais taupītājs?

Tur, kur ir kopējie izdevumi - īre, komunālie, kredīti, rēķini u.tml - tur uz pusēm.
Pārējais katra paša tēriņiem.

Tieši tā - pretējā gadījumā ja būs tikai kopējs katls, viens sāks tērēt vairak nekā otrs... bīstami

Man patīk tas joks-vīra alga ir kopīgais budžets, sievas alga ir tikai sievas budžets. :D

nezinu, kā var salikt tās naudas kopā.. tad ir jābūt 2 vienādām kartēm vai kā? jo mums piem. darba grafiki atšķirās, un viens vienu nedēļu kko var nopirkt un otrs otru nedēļu. vai pēc darba braucot, pēkšņi atceros, ka vajag to un to. par rēķiniem- mums apmēram ir sadalīts, ko un kā maksājam. par ēdienu- pārsvarā brīvdienās braucam iepirkties, vienu reizi viens maksā, otru reizi otrs. ja man nav naudas, tad tā arī pasaku, vai ja viņš visu mēnesi gandrīz visu pircis, tad līdz algai es kko nopērku. bet tā galīgi atsevišķi- mans un tavs- tā nē.

Man arī variants par kopēju katlu nepatīk. Es nemaz nevarētu visam pielikt precīzi 1/2, sanāk, ka viņš iegulda vairāk. Mani tas apmierina, nejūtu kompleksu par to, ka mūsu budžetā ieguldu mazāk.

tā,kā puisism alga ir lielāka, tad protams,ka sanāk,ka viņš ieliek vairāk kopīgajā, bet pamatā maciņš kopīgs. visa nauda nav salikta vienā kastītē,kur katrs ņem cik grib, bet vienkarši - abi iztērājam 1 algu, tad abi ķeramies pie otra...

Mums ir apmēram tā - tā kā draugs pelna daudz vairāk par mani, tad viņš arī maksā lielos maksājumus -atmaksā dzīvokļa kredītu un maksā komunālos maksājumus. Es pērku mums pārtiku ( lai gan uz to arī aiziet daudz naudas), ēdu darbā pusdienas par savu naudu un braucu uz darbu par savu naudu, kā arī, ja sanāk, nopērku kaut ko sev - drēbes, kosmētiku utt. Ja nu galīgi man pietrūkst naudas, draugs vai mamma iedot, bet tā pati neprasu.

uzskatu, ka tā ir katra pāra darīšana.
Mums šobrīd ir tā, ka viņš mācās, un nevar apvienot mācības ar darbu, līdz ar to es pelnu, bet pagājušo gadu, es mācījos un viss bija uz viņa pleciem. Neizjūtu nekādu diskomfortu. Manuprāt tas ir tikai normāli, ka paši vienojas ko kurš maksās. Galvenais, lai ir interese, lai nav vienalga.

Man ir tuvs Abalones pieminētais joks :D

Jāatzīstas, ka nav pieredzes ar to .. līdz šim esmu bijis ēzelis, kas maksā par visu :D Jo iepriekšējā sieviete studēja un nestrādāja.
Šobrīd jau nosliecos uz to, ka apnicis man būt ēzelim un gribu, lai arī sieviete kaut cik atbalsta ģimenes budžetu. Es domāju, ka attiecība 2/3 uz mani un 1/3 uz sievieti ir ļoti pieņemama.

Virietim janes maja mamutu, citadi man labak dzivot vienai. :D

es dodu priekšroku atsevišķam budžetam un tēriņiem. dzīvokļa rēķinus maksājam uz pusēm, pārējo - kā gadās - vienreiz viens ko vairāk, citreiz otrs. bet naudu kopā nekad neliktu.

Man ir draugi kas dzivi ar meitenem kopa un viss uz pusem.Komunalie,ediens un baigi apmierinati. Sekss par brivu,dzive letaka jo viss uz pusem,vel gatavo un maju karto. Precet gan tas meitenes neprecesot. Tacu katrs dzivo ka velas. Ir aitas ,bus cirpeji.

Alga katram paliek pie sevis, bet tēriņi kā kuro reizi, laikam jau savelkot beigu bilanci paliek 1/2 katram. Ikdiena - īre, komunālie, pārtika, uz mani, izklaide, atpūta, brīvdienu izdevumi un celošanās 2/3 izdevumi uz viņu.
Algu apjoma salīzinājums - viņam lielāka, par aptuveni 30%

Mans draugs ar mani laikam nekad neliktu naudu kopīgi, jo es ātri visu māku notrallināt, kā arī viņš uzskata, ka man viss ir pārāk daudz, tāpēc nemaz naudu nedod, bet ļauj man savu algu tērēt kam gribu, jo par visu pārējo maksā viņš, jo dzīvoklis pieder manai tantei un īre par to nav jāmaksā.

Nu šad un tad kādu lietu mājai jau es nopērku, kā arī kādu lielāku lietu kādreiz pērkam uz pusēm.

Bet man alga daudz mazāka kā viņam, tāpēc tā, ja būtu vienlīdzīga alga abiem, tad jau dalītu savādāk.

Viens katls. Dalīšana mans-tavs un `tu pieliki par maz` nesaista.

Mums ar mīļoto ir viens viedoklis šajā jautājumā - katram ir savs budžets. Ja vīrietis pelna vairāk, viņš, protams, vairāk rūpējas par pirkumiem. Bet nav nekāda kontrolēšana viens otram maciņā :)