Pa ilgiem laikiem tiešām radās vēlme izlikt te savu šī brīža situāciju un uzklausīt citu cilvēku viedokļus, pieredzi, ieteikumus, nosodījumu...
Situācija ir tāda. Esmu ļoti labos draugos ar kādu darba kolēģi. Kādus trīs mēnešus jau esam uzticības personas viens otram, nodibinājušās tiešām foršas attiecības. Viņš zina, ka man ir simpātijas pret citu vīrieti, savukārt viņam pašam - draudzene. Lieliski ar to visu sadzīvojām, līdz... Līdz sāka izskanēt joki par to, ka mēs esam kā radīti viens otram. Pa jokam, pa jokam, līdz paši sākām justies neērti viens otra klātbūtnē, apzināti vai neapzināti flirtēt, apspēlēt šo situāciju. Un tu ne nu sākas filozofiskā daļa. Neteiktu, ka man ir tas 'klikšķis' ar viņu, tomēr kā vīrieti tiešām novērtēju, arī sava vieda pārāk sirsnīgas jūtas sāk parādīties un zinu - ja viņš piedāvātu attiecības, neatteiktos. Viņš arī ļoti uzstājīgi pēdējā laikā izrāda savas, nu jau vairs neslēptās, simpātijas, ar attiecīgiem komentāriem, kas liek man saprast, ka mani viņš izvēlas pirmo, draudzeni nostādot otrajā vietā (viņu attiecības jau kādu laiciņu ir nedaudz apšaubāmas, jo tā īsti laiks kopā pavadīts netiek, daudz strīdu u.c.).
Lietas, par kurām gribas parunāties...
Vai jūs, zinot to, ka puisim ir tāda 'tieksme', esot ar kādu kopā, diezgan veikli iemīlēties citā (jo es neesmu pirmais gadījums), būtu gatavas ar viņu mēģināt veidot attiecības?
Kāda vispār ir
93
