Briesmīga sajūta. Ar draugu plēsāmies, strīdējāmies pēdējā laikā, bet beigās tomēr salabām. Sapratu ka bez viņa nevaru un man likās, ka ar viņu ir tas pats.. Likās, kamēr mēs netikāmies.
Satikāmies un puisis uzreiz sāka palaist rokas.
Nē forša sajūta, pašai jau arī uzreiz karsti paliek.
Tikai diemžēl pēc tā seksa no viņa uzmanības pievēršanas palika 0
Pavadījām kopā 5dienu (ar paballēšanos, ņemšanos un mīčišanos pa gultu) un vakardienu. Vakardien no tās uzmanības nebija vairs ne vēsts. Radās sajūta- nu tak kraties ātrāk mājās. Paliku pie viņa, prasīju vai pavadīs uz autobusu, viņš atbildēja- a man jāstrādā (nu pa mājām jādara darbi) kaut gan viņam visa diena laiks un nav jau tie darbi tādi kurus nevar atlikt (piemēram malku paskaldīt).
Es pat nezinu, ko vēlos dzirdēt no jums. Varbūt kādu labu/ ne tik labu vārdu. Vienkārši debīla sajūta, negribas jau sasteigt ar tām sliktām domām bet tiešām radās iespaids ka viņam vajadzēja tikai kniebienu