Attiecībās ar vienu vienīgo.

nu citreiz jau visiem uznāk pārdomas, tas ir normāli..bet katram ir jāizvērtē vai grib ģimeni un stabilitāti vai arī randinus, un sirdssāpes - kāpēc viņs man nezvana?! :)

es uzskatu,ka katram jaunam cilvekam ir jaizbauda dzive jauniba.

godiigi sakot, es ne pret ko nesamainiitu manu briivaas meitenes perioda pieredzi! taa bija interesanta, jautra un pamatiigi paceela pashapzinju! un neliela nozeela par pirmo lauliibu ir, biezi vien aizdomaajos, ka buutu labaak, ja izskirtos daudz aatraak vai vispaar buutu atbildeejusi nee tai dienaa. bet tas laikam taapeec, ka nebija iistais.

Es esmu kopā no 17 gadiem, šobrīd ir uz tava fona, tikai 4 kopā būti gadi. No vienas puses - forši, viņš mana pirmā lielā mīlestība, es viņa, bet... Es nezinu kāds ir cits, varbūt citi ir labāki (un te es par seksu vairāk domāju). Pamēģināt gribētos, bet viņu zaudēt arī nē.
Lai gan, ko es gaužos, tāpat mums viss pajuks :D

Ir jaizbauda jauniba. Bet, ar meru. Es savos trakajos gados satiku tik daudz jauku puisu un viriesu, bet ta ari nesanaca nekas nopietns, jo likas, ka kaut ko palaidisu garam.

To gan es esmu palaidusi.
Priekškam man vaidzēja satikt viņu tik ātri?


Liekas ka tas abiem tā,īsti žēl.Kā varētu teikt.
Kā nekā tik jauni un nevainīgi,
kā iznācis,neiznācis,bet citiem pieskārušies neesam.
Esam balti mākoņi :D

sibilla ka tu zini,ka jums viss pajuks?

Aņčukiņš_ bet iedomājies, varbūt viņš neko nejēdz un visi pasaules vīrieši dod tādus superorgasmus :D ES vismaz to šad tad iedomājos. Man ir labi, bet kas lai to zina.

Viņš ir prom uz ilgu laiku, ne viņš man zvana, ne raksta, ne dod ziņu. Pateicu viņam pirms brauc prom, ka ja mani mīl, tad lai dara laimīgu, ja nē, tad lai ļauj būt laimīgai ar citu. Izskatās, ka dirsā būs :D

Arī uzsāku attiecības agri, tās ilga 3 gadus, tad kaut kā noguru un puisis arī bija pārāk greizsirdīgs. Pēc tam atkal bija vienas nopietnas attiecības, un tad atkal. Var teikt, ka no vienām nopietnām attiecībām uzreiz kritu otrās, tādus baigos randiņu periodus un citu puišu uzmanību arī neesmu daudz izjutusi, jo tie periodi, kad biju brīva, bija īsi.:D
Pat nezinu, ko Tev ieteikt, laiku jau atpakaļ nepagriezīsi.

Es esmu redzējusi tikai vienu vienīgo:D

Vot,tā ir nav ar ko salīdzināt,ne man .ne viņam un tas ir tāds mīnus.
Skauž,ka draudzenes runā par savu bagāto bagāžun no tiem jaunajiem,foršajiem gadiem:D

Aizejot tusēt ar draudzenēm vari tak flirtēt un koķetēt, bet jāzina novilkt robežu. Puišu uzmanība ir vajadzīga arī tad, ja tu būtu precēta trīs bērnu māte. Tas ceļ pašvērtējumu un dod to sajūtu, ka neesi vēl norakstāma. Tas, ka pajokosies un paflirtēsi ar kādu nenozīmē, ka tev fiksi ar viņu jāpāguļ, vai jāvelk uz zagsu.

Zebiekste
Jā,tā jau var izbaudīt to.Protams,zinu robežu.

Bet gribētos tā,lai man nav jāvelk robežas.

man ari bija 3 gadu attiecibas,lai ari toreiz skjita,ka shis bus istais un vienigais,tagad es priecajos,ka mes toreiz izskjiramies,ja man butu joprojam tas pats puisis,tas nozime,ka es butu kopa ar vienu virieti no 15 gadu vecuma :D shausmas :D nekad nemainitu to pret tiem piedzivojumiem,kas man bijusi :D

Ja tu esi apmierināta attiecībās, tevi mīl un tu mīli, tad nav jēgas meklēt, ko citu.
Ja nē, tad ir vērts pamēģināt ko citu.

Nazi, tu tagad būsi mans piemērs :D

Sibilla apdoma labi savu izveli par piemeru :D :D :D

bet vispar es nesaku,ka tagad kadam butu jaskjiras,bet ir forshi jauniba izbaudit bezrupigos randinjus,flirteshanu ar ko velies un nebut atbildigai kada prieksa. Darit vnk ko velies bez rugumpoda sev blakus,kas saka "tu man nepievers uzmanibu" utt Tikai neaizmirstiet meitenes par prezervativiem :D

Nav jau tik traki, savā ziņā skaisti, ne katram tā izdodas, bet piekritīšu kristas komentāram, es arī savu brīvās meitenes laikus nemainītu ne pret ko citu, man tā patika, pieredze, čills, nevienam nebija jāatskaitās, ahhh, šo laiku atcerēšos ar labākajām atmiņām, un randiņi-tie bija paši romatiskākie manā mūžā, lai arī gaistoši un vēlāk nepiepildīti, bet tomēr skaisti. Būs ko vecumdienās atcerēties. (l) un es neko, neko nenožēloju. Katrs cilvēks ir bijis īpašs un sirdī paliekošs, ar gaišām un jaukām atmiņām, un pats galvenais izsāpēta lielā sāpe un palaista brīvībā tā, ka varu teikt-man nesāp :) (l) Tādam periodam noteikti manā dzīvē bija jābūt, lai saprastu, ko patiesi vēlos un kas man ir nepieciešams. aij, nostaļģija....
Katrs dzīves posms ir vērtīgs, arī negatīvais :)

Man ir tā ar to mīlestību,ka nezinu kā ir no manas puses.
Viņš bez manis viņš,kā zivs bez ūdens,no manas puses gan tā nav .


Tagad iedomājos, sēdēsim veci krabji abi unpriecāsimies par to ka viens otram visu mūžu bijuši:D
hahah,kāda es :D

Izsāpēta lielā sāpe un palaista brīvībā tā, ka varu teikt-man nesāp .
Izklausās pēc manis,uz ko es neuzdrošinos,jo esmu pastala:(

:D