Pēdējā laikā ar vecvecākiem sanāk vienīgi konfliktēt.Par sīkumiem, kas tomēr izceļas strīdos,
un tad mana omamma izmeta frāzi ''kāpēc tu ar viņas tā nerunā (nebļauj uz viņas) '' Tad es tā aizdomājos un sāku domāt, ka ar tēva ģimeni man ir labas, pat varētu teikt harmoniskas attiecības, un es tiešām nesaprotu, kas man uzreiz uznāk.Jo it kā nebiju pat uzvilkusies, līdz brīdim, ka ome sāka runāt,sākot no ikdienišķām lietām līdz ģimenes problēmām, man šī diena vispār neizdevusies, visu nakti nevarēju pagulēt, tā kā kārtīgi uzsita pa nerviem.Ko šeit vispār var darīt?Strīdēties nepārtraukti negribas, un būtu svešs cilvēks/paziņa pārstātu uzturēt kontaktu, bet nu tomēr rada gabals, arī ar opi ir tas pats.Pat nezinu.Jūs pret visiem cilvēkiem esat vienādi pozitīvi/negatīvi noskaņotas?Kā varētu situāciju uzlabot?
8187
