Jautājums

Jēga? Tapat ja nomiršu nākamajā dzīvē sevi ,sajūtas,atmiņas,emocijas neatcerešos.Nebūtība-nāve uz mūžiem vien sanāk.

Karmai es ticu tādā nozīmē, ka tā iespaido esošo dzīvi. Savukārt par dzīvēm pēc nāves - nē, neticu.

Es vienkārši aizdomājos,ka ir cilvēki,kas runā un meklē atbildes uz jautājumu, "": Kas es biju iepriekšējā dzīvē?". Vai arī saka,tā,ka mātei kurai piedzimst miris bērns,vienkārši nomira,jo iepriekšējā dzīvē esot bijis kaut kāds slepkava. Šī tēma ir ļoti diskutējama,jo katram par to ir savs viedoklis.

man šķiet, tā nav diskusija apspriešanai forumā.

cilvēki,kas runā un meklē atbildes uz jautājumu, "": Kas es biju iepriekšējā dzīvē?"

Tieši tā, neviens neko neatceras.Tātad man vienalga vai būs manai dvēselei nakamā dzīve, ja manis nebūs.Neus domu,jūtu, un etc. NEBūTīBA. Ar nāvi viss izbeidzas.

man šķiet, tā nav diskusija apspriešanai forumā.

Kāpēc? Pat ir forumi kur katoļu draudze sarunājas.Un te par abortiem redz var runāt, vai pēcnāves vēstulēm? Ta ka var mierīgi apspriest visu.

Man liekas,ka nebeidzas. Nu okey,nomirst mūsu ķermenis,bet tā pati dvēsele,tā,kas ir mūsos nenomirst,tāpēc jau parasti,saka ka tās nonāk debesīs. Esmu lasījusi par cilvēkiem kuri atmodušies no komas,un stāsta ka redz visādas gaismas un paši sevi no malas.. brrr..varētu būt jocīgi!

Kubiete - ne tādā ziņā domāju.
foruma teikto katra interpretē savādāk un tāpat jēdzīga diskusija nesanāk.

Bet ir taču interesanti palasīt,ko katra par to domā! :)

foruma teikto katra interpretē savādāk un tāpat jēdzīga diskusija nesanāk.

Nu bet tā ir ar pilnīgi visām tēmām. Turklāt te dažas mēdz piefantazēt ko klāt, vai nelasa ko saka. Mēs jau te pasaules likteņus nelemjam, tikai čilojam.

Gan jau, ka šādai tēmai nav tāda pareiza vai nepareiza viedokļa - viss atkarīgs no tā, kam cilvēks tic. Es, šķiet, tāpat kā Kubiete uzskatu, ka visas runas par dvēselēm un nākamām dzīvēm ir muļķības.

Man liekas,ka nebeidzas. Nu okey,nomirst mūsu ķermenis,bet tā pati dvēsele,tā,kas ir mūsos nenomirst,tāpēc jau parasti,saka ka tās nonāk debesīs. Esmu lasījusi par cilvēkiem kuri atmodušies no komas,un stāsta ka redz visādas gaismas un paši sevi no malas.. brrr..varētu būt jocīgi!

Es atceros, ka lasīju zinātnisku pamatojumu tiem tuneļiem ar gaismu galā. Par to, ka paši redz sevi no malas un tamlīdzīgi - ir dzirdēta, ka, piemēram, miega paralīzes laikā var rādīties halucinācijās.

es agrāk par šo tēmu ļoti interesējos - lasīju par klīnisko nāvi no dažādu speciālistu viedokļiem/novērojumiem.
īstenībā būtu ļoti bezjēdzīgi, ja mēs nodzīvotu vienu dzīvi un viss. tāpēc ticu, ka viss tik vienkārši nebeidzas.

+ pakalnam! Ir tāds teiciens- "Ja visi būtu nemirstīgi,tad nekam uz pasaules vairs nebūtu vietas!" Protams,ja mēs būtu nemirstīgi,pasaulē būtu pārapdzīvotība,bet mēs tā vienkārši nekur neizgaistam. Piemēram tie paši dzīvnieki. Varbūt cilvēku dvēseles iemiesojas tajos,un nākamajā dzīvē es būšu gulbis?! :D Kas to lai zin,bet visā visumā man šīs tēmas liekas interesantas,un es arī nenosodu nevienu,kas tam netic.

Jā, ticu gan karmai, gan dzīvei pēc nāves!

kisskissmjau
Tātad tu atcereis visas sava iepriekšējā dzīves, doams sajutas? Ja nē, tad ta tik un ta ir nebūtība-nave uz mūžiem.

Nē.

Kubiete,
protams, ka neatceros, bet es ticu, ka ir dzīve pēc nāves.
Ne jau jautājums ir par to, vai es atceros visas savas iepriekšējās dzīves, bet gan par to, vai es tam ticu.

Pie astrologiem var noteikt savu ieprieksejo dzivo , pec visadam zimem.

Mana mamma gaaja pie vienas, diezgan regulariun uzzinaja daudz ko interesantu, piemeram to ka esmu bijusi vinjas meita jau ieprieksejas divas dzives, bet tikai lidz 5ciem gadiem, jo abas reizes esmu nomirusi. Un ari saja dzive gandriz nomiru tada pasa taktika, tikai soreiz vinja mani nokera aiz kajas kritot pa 4 ta tava logu ara, tiesi taja pasa vecuma.

Tapat ari izstastija,par musu otrajam horoskopa zimem. Viskautko interesantu var uzzinat no tiem cilvekiem :)

un ja, ticu karmai. Jo sen jau ir pieradijies, kas citam bedri rok pats taja iekritiis :)

Par karmu neko neprotu pateikt, bet dzīvei pēc nāves ticu.. Nezinu gan, vai tā ir dzīve, bet kaut kas noteikti ir.. Agrāk tam neticēju, bet tad man negaidīti nomira tēvs.. Ir taisnība, ka 40 dienas pēc nāves aizgājušais ir mums līdzās..Pieredzēju daudz "brīnumu", kurus izskaidrot ar veselo saprātu nav iespējams.. Tā, ka ne tikai ticu, bet esmu pārliecinājusies, ka ar nāvi viss nebeidzas.. Kaut kas ir arī pēc tam.. Tikai - kas, tas jau ir jautājums..

Ticu karmai un ticu reinkarnācijai.
Ir tāda lieta kā regresijas terapija - cilvēks ar hipnozes palīdzību tiek atgriezts ļoti tālā pagātnē, ko normāli viņš neatceras. Tostarp ir iespēja atgriezties iepriekšējā dzīvē. To gan iesaka neizmantot vienkārši ziņkāres apmierināšanai, bet gan, lai risinātu nopietnas problēmas, kuru cēloni cilvēks pats nespēj saprast un atcerēties.