Nevar jau spļaut kāpostos un tā, bet man patiešām šķiet atbaidošas tādas frāzes par zobu izsišanām, matu plūkāšanām un citādām bābiskām īpašumtiesību pierādīšanas metodēm. Kā manas mazpilsētas sociālās mājas kontingents, jei bogu! :D
Kad manā azotē sildītais čūskulēns pačamdījās ar manu draugu, pa, atvainojos, riekstiem gandrīz atrāvās (vairāk gan pārnestā nozīmē) vīrietis, ne viņa. Jā, tā kā bijām draudzīgās un tuvās attiecībās, arī draudzenīte dabūja izteiksmīgus tekstus un secinājumus par sevi gan "kā tu tā varēji", gan "negribu tevi vairs redzēt" stilā, tomēr ārdīties, lēkt no biksēm, draudēt un barot viņu ar savu vājprāta pārdzīvojumu – nu nē. Galu galā es taču nevaru izkontrolēt visas pārdevējas, oficiantes, stjuartes, sekretāres, kurām varētu ienākt prātā ar viņu paflirtēt un, iespējams, sabīdīt ko vairāk. Viņš ir tas, kurš pasaka "jā" vai "nē", mani draudi tur neko neietekmēs.