kopdzīve

Uzsākām kopdzīvi pēc aptuveni gada.
Sākums bija ... nu negribas pat atcerēties :D Bet tam visam bija vērts iziet cauri, tagad viss ir labāk kā jebkad :)
Pusgads ir ļoti labs laiks kopdzīves uzsākšanai, manuprāt. Tas, ka pie šāda soļa esat nonākuši ir super un nevajag baidīties - kopdzīve parāda to, kas jāparāda par jums abiem.

Parakstos zem Fashioniste vārdiem. Galvenais nebaidīties no ikdienišķām domstarpībām, bet risināt tās pēc iespējas mierīgākā gaisotnē. Daudz runāt, neko neslēpt, censties otra labā utt. un būs labi :)

Esmu tā pieradusi dzīvot viena pati, savā kārtībā... vai bardakā. :) Tas uzliek tik lielu atbildību un papildus pienākumjs, manuprāt, ka man bail. :/ It īpaši zinot to, ka manam puisim pirms manis ir bijušas 6 gadus ilgas attiecības un kopdzīve ar citu sievieti. A ja nu man nesanāk (iekārtot, būt saimnīeciskai?).

Galvenais nedomā un nesalīdzini sevi ar iepriekšējo sievieti.
Tu esi tu un tu dari kā tu.
Man jau arī sākumā bija bailes pat taisīt ēst,kad viņš skatās - varbūt daru kaut ko citādāk, ne tā kā viņš pieradis, bet pārgāja, jo rezultāts jau ir,tikai citā veidā un katrs jau ir audzis citādāk. :)

Sākām dzīvot kopā pēc kkādiem trim gadiem, jo vīrs neatbalsta ne īrēšanu, ne kredītus.

(nu, jau es arī... to varētu pievienot pie nesenās diskusijas, par lietām ko pārņēmušas no mīļotā :D)

Bet nu iepriekš palikām viens pie otra vecākiem, dzīvojām netālu. Blakus rajonos...

Man arī bija bail... bet tur nav no kā baidīties viss būs ok.

Drīzāk ne apniks, bet sapratīsi cik pie vecākim ir labi, jo mana ģimene un tētis it īpaši teica, lai vēl nogaidu. Bet es tik rāvos pie savas mīlestības :D Nu vot... tā attapos pie plīts, ka neko nemāku gatavot :D un nesapratu priekškam man tas viss... Kapēc jāgatavo un kkas jākārto, ja agrāk tā nebija... :D

Bet tomēr ir foršāk dzīvot kopā ar savu mīļoto cilvēku :)

Pec 2 nedelu pazishanaas :D bet nu apstaakli spieda... Es ar sakumu negribu atcereties, tagad kad vins atbrauks saksim jaunu dzivi.. Tad jau redzes kaa bus...

es nekad neesmu dzivojusi kopa ar puisi :D

Pēc 1,5 mēn.ilgas satikšanās :D bet tas ir daudz foršāk, nekā vienkārši satikties, vai laiku pa laikam palikt vienam pie otra..

mēs pēc 3 gadu kopa busanas sākām kopā dzīvot patstāvīgi :)

pec 2 gadiem apm sakam kopa dzivot!

pec 2 gadiem.

Pēc divarpus mēnešu pazīšanās.. It kā ļoti agri, bet abi ļoti to gribējām un sākām kopā īrēt dzīvokli. Labākais lēmums, ko esmu pieņēmusi! Jo kopā dzīvot ir ..forši. Protams, tie sadziviskie ķīviņi utt., bet to visu atsver tas, ka varam pavadīt laiku kopā mūsu jaukajā dzīvoklī.
Sākumā arī baidījos, piemēram, par ēst gatavošanu. Neko dižu nemācēju, bet es atklāju, ka man tiešām patīk gatavot! :)

Es nesaprotu no kā ir jābaidās :D :D izklausās smieklīgi - bail dzīvot kopā ar puisi :D

man arī bija bail,kopā sākām dzīvot pēc 1,5mēn, esam kopā jau vairāk kā 2gadus

uzreiz :D un ljoti aatri pielaagojaamies viens otram...

mēs sākām dzīvot kopā pēc mazāk kā mēneša kopā būšanas. jau vairāk kā gadu dzīvojamies kopā! :)
seši mēneši ir normāls laiks, bet ne jau mums par to spiest, pati vien jūtu esi vai neesi tam gatava :)

Iepriekš pagāja 2 gadi, bet tikai tāpēc, ka ex bija 6 gadus jaunāka un īsti man nebija sava dzīvokļa. Tagad ir dzīvoklis un jaunas attiecības - ja tās turpināsies līdz gada beigām, tad noteikti gaidīšu viņas pārvākšanos pie manis! Būs pagājuši 5 mēneši .. iespējams, pat ātrāk, jo nespēju izturēt viņas neerto gultu .. :D

Taa pa istam sakam tagad nesen, peec 3meen kopaa busanas, bet pazistami jau esam diezgan ilgi, pirm 5iem gadiem bijam arii pusgadu kopaa :D

pēc gada.
ja būtu iespēja un apstākļi, turpinātu dzīvot viena vēl gadus 3 :D

Pēc aptuveni pusotra gada pilnībā pārvācos pie drauga. Nebija tā, ka baigi rāvos pēc iespējas ātrāk dzīvot kopā, jo patika izbaudīt laiku, kad tikāmies.