Vēstule mirušajam

Dari, ko gribi. Raksti vēstuli un sadedzini, būsi atbrīvojusies no sakāmā. Kāpēc, lai tu nevarētu ko tādu darīt? Mazāk domā par muļķīgām mānticībām.

nu es nedomāju par māņticību, bet kur man viņu sadedzināt?atstāt es viņu noteikti neatstāšu.

Bet vai tiešām nav nekāds brītiņš,lai tomēr aizietu uz bērēm?

ja radās vēlme uzrakstīt - kāpēc nē. dedzināt var arī izlietnē, bet labāk ārā.

izsaku līdzjūtību tev.
kā jau pati minēji jūs mainījāties vēstulēm, tāpēc domāju, ka tā jums abiem būtu nozīmīga...

:)(: - nav tiešām. man jābūt darbā, un uz sveša cilvēka bērēm nepalaistu, un es tur arī nebūtu tā vēlamākā persona. un nu jau ir par vēlu aiziet.

Žēl,ka tā!
Vnk uzraksti vēstulīti,sadedzini un pelnus izmet ārā/aizskalo.

laciits- paldies, bet ne jau man līdzjūtība jāizsaka. jā būtu vēlētos pateikt šo to

uzraksti un turpat, kura rakstīji sadedzini. Tik māju nenokurini :D

Noteikti uzraksti.. katrā gadījumā nekas slikts tas nebūs, iegūsi varbūt lielāku sirdsmieru....


Biju vien vienas šamaņu tantes :D Nu pazīstamas sievietes ( kaut kas uz dziednieces pusi), gāju ar problēmu, ka visa ģiemene vislaik likāmies slimi viens pēc otra un tas šķita, jau kaut kā aizdomīgi un mistiski.... nu lūk intereses pēc palūdzu viņai tā teikt par manu lietu painteresēties...

Tas ko viņa pateica, bija interesanti.... izrādās pie vainas bija mana vec vec vec māte ( omes mammas,mamma) un tas lāsts velkoties paaudzēs līdzi... nu lūk... ko es ar to gribēju teikt... viņa man lika raksatīt viņai vēstuli... pat vairākas... tad tās pa pastu nosūtīt sev pašai... pēc tām dienām pārlasīt un tad sākt piefiksēt rīta sapņus... caur kuriem viņa var itkā sākt sazināties ar mani....

Dīvaini, bet pēc šī apmeklejuma 9 nu tur vēl visādas interesantas lietas par mani sastāstija), jau palika vieglāk... neesmu vēljoprojām to visu vēstuļu lietu izdarījusi, jo nav laika bijis pabūt pilnīgi vienai un sakoncentrēties tam ( bērns, draugs un nogurums), taču visu laiku paturu prātā, ka tas jaīzdara, nu lūk un jau slimošanas iz mazinājušās, vien iesnas ķeras klāt...

Tātad... uzraksti gan... par sliktu nevienam nenāks...

man būtu sarežģiti sadedzināt turpat, kur rakstītu. tas būtu bīstami..

Uzraksti, un aizej pie Daugavas nodedzini.

tad var arī saplēst smalkos gabaliņos

aizbrauc vēlāk uz kapiem, ieroc zemītē, uzliec pa virsu ziedus

Jā, tā ierakšana būtu, manuprāt, vispiemērotāk.
Ja ir iespēja.

Roxy- vispār ap tām dienām, kad viņš varēja nomirt. precīzu datumu nezinu, bet pirms tam man rādījās vnk briesmīgi sapni par nogalināšanu u.tml., vai vēl nez kādas dīvainības. un tgd pēksņi pārgāja. es biju nosapņojusi 3 nāves radiniekiem. par šo nemācēšu teikt, bet tie bija īsti murgi 3 naktis pēc kārtas.

Kāpēc nevari aiziet uz kapiem burtiski nākamajā vai tuvākajās dienās pēc bērēm? Es domāju, ka izrunāties tādā veidā, Tev būtu vieglāk un sirdij mierīgāk, nekā drukāt vēstules, kuras pēc tam vēl jādedzina...protams, pie nosacījuma, ka zini kur glabās.

Bellakilla-es ieteiktu to pasu!Mana mammina peec teeta naaves katru dienu gaaja uz kapiem un runaaja ar teeti!Piemeers nevietaa varbuut,bet es domaaju ,ka tas ir taads sirdsmiers!

Es aizietu uz bērēm, ja vēl tāda iespēja ir. Tā ir goda lieta un man būtu vienalga, ko apkārtējie tur domātu par mani. Ja tādas iespējas nokavētas, tad vēstuli uzrakstītu sirdsmieram. Sadedzināt var kādā traukā, ko parasti cepeškrāsnī liek, uz plīts ar tvaika nosūcēju.

Es savukārt pagājušo nakt redzēju savu omīti sapnī kura nesen - pavasarī nomira. Sēdējām mēs visi takā pie svētku galda, ēdām..runājām..smējāmies un man bira asaras jo biju ārkārtīgi priecīga, kad viņu ieraudzīju. (No rīta tā arī pamodos- noraudājusies) ...
Un kā izrādās, no mammas uzzināju ka omītei šodien ir dzimšanas diena . Nu ko- drīz brauksim uz kapiņiem, jauzliek puķītes un sveces.