Njā, no vienas puses smieklīgi tā lasīt, bet no otras, kad pati esi tādā situācijā, tad pilnīgi saprotu, ka gribas ātrāk aiztīties prom, lai vai cik tas nepieklājīgi nebūtu :D
Varu pastāstīt seno izgāzienu iz pusaudžu dzīves - bija man gadi...14-15 laikam, mīlēju sarakstīties Internetā, populāri toreiz bija sarakstīšanās caur inbox.lv. Iepazinot tur ar kādu `meiteni` vārdā Varuna no Šrilankas, kura apmaiņas programmā mācījās LV, dzīvoja manā rajonā. Nolēmām vienā dienā tikties, mēnesi bijām sarakstījušās, sapriecājos, ka forši man ārzemju draudzene būs :D Nozīmējām tikšanos pie Nordeķu parka, atnācu pirmā, stāvu gaidu... pagāja kādas 15min un es redzu, ka pie manis nāk nevis meitene, bet puisis!!!!!! :D :D :D Johaidī, man acis bija pierē, ka Varuna ir vīriešu vārds, ka visu mēnesi biju sarakstījusies angliski ar puisi nevis meiteni :D Vārdu sakot "randiņš" sanāca fail, jo biju tik satriekta un pārsteigta, dažus apļus izstaigājām un tad teicu, ka man jāiet pie mammas uz darbu, jāpalīdz kaut ko... Vairāk nekad nebiju neko dzirdējusi par šo cilvēku, tā nu man ir mīkla joprojām, kā varēju mēnesi sarakstīties un ne reizi nešaubīties, ka sarakstos ar meiteni.... :D
8272
