I want to be home :(

Varbūt vari kaut kur noīrēt vai pa lēto nopirkt riteni un izbraukāt apkārtni?

Es esmu jau seit izbraukajusi visu apkartni, pirmos 2menesus katru vakaru braukaju.
apnika jav.

Ja tiesi es ar to velos, darbu, kur vakara atgriesties majas pie milota cilveka.
Es varetu stradat so darbu,ko tagad daru, bet tada gadijuma ja man ari seit nebutu jadzivo! :)

Ar manu stāvokli man palīdz samierināties doma, ka tas ir pagaidu, kamēr es iemācīšos vietējo valodu un ārzemēs izmācīšos, lai varētu strādāt un dzīvot pilnvērtīgi. Un zini, vismaz man bija tā - jo sliktāk gāja, jo motivētāka mācīties kļuvu, ar gaišāku skatu nākotnē, ka šādi neturpināsies mūžīgi. Un kādi ir tavi plāni? Ir doma palikt šeit vai gribi atgriezties?

diži par ko žēloties šei tnav, jo pati izvēlējies tādu darbu, ja ir internets var meklēt iespējas tur, onlain kursi mācības, ej pie kaimiņiem, Tev nav jābūt viņu ģimenei tu tur strāda

Stulbs teksts - pati izvēlējies. Vai tad tev nekad nav gadījies izdarīt nepareizu izvēli? Laikam neesi dzīvojusi ārzemēs.
Es arī izvēlējos un biju nelaimīga, bet tādas lietas tik ātri nenotiek. Nevar vienā sitienā izmainīt visus apstākļus. it īpaši dzīvojot laukos vispār depresija pēc kāda laika ir nenovēršana, arī Latvijā. Tā kā nav, ko pārmest par čīkstēšanu, es arī čīkstēju. Un cilvēkam šādā situācijā risinājumu ieteikt nevar, var tikai pajust līdzi un atbalstīt ar kādu labu vārdu, kas reizēm palīdz vairāk nekā tādi tukšie padomi par kaut kādiem online kursiem.
Turies! :)

grecia

ne mans merkis nav palikt seit, nekada gadijuma!

Ance

es esmu dzivojusi arzemes, bet tad bija savadak un bija labi :)
soreiz ar savu izveli esmu pamatiigi kludijusies diemzel :(
Bet es sodien sapratu,kad mani te neviens netur, man nav ne liigumu neka. Es varu mainiit savu dziivi. :)
Un tada ka anglija, man ir daudz draugu un pat radu, un domaju,kad tur ir reali ari dabut darbu! :)

DIO kura valsti dzivo? :)

Tad uzskati to par ļoti vērtīgu dzīves mācību, nākotnē tas tev noteikti liks paraudzīties uz dažādām dzīves situācijām citādi. Tāpat tavas attiecības, jums šobrīd jāpārvar šķēršļi, lai pabūtu kopā, un tas, iespējams, tās norūdīs, nesāksiet strīdēties par sīkumiem, novērtēsiet esošo laiku kopā. Apdomā, kāpēc tu vispār šurp atbrauci, ko domāji tolaik un kas mainījies. Negribas jau to teikt, bet savā ziņā arī nauda var būt nedaudz mierinošs apstāklis.

Varbūt vari apjautāties ģimenei, pie kuras šobrīd dzīvo, vai viņiem nav radinieku, pazīstamas ģimenes ar meitenēm tavā vecumā. Jo tev noteikti jābūt darbībā, jo tuvojas tumšais rudens, drūmas domas, ka tik nekļūst vēl trakāk.

Liene, tas par to dzīvošanu ārzemēs nebija domāts Tev, bet gan vaboleenam.

ir tādi cilvēki, kas var ātri ielēkt jaunā vidē un pielāgoties.. un tādi,kuriem vajag laiku, lai aprastu. Brauc mājās, ja tik ļoti slikti jūties.. Vai paliec un ar laiku iepatiksies.
Esmu jaunā valstī, jaunā vidē un man te ļoti patīk, esmu starā. Draugam bija grūtāk, bet tagad jau apradis.

Visus radus plus miinus es paziistu. Ir rados ieprecejusies ari viena Latviete, bet cik esmu vinu satikusi, esmu sapratusi,kad ir loti nepatiikams cilveks.

Nju vnk bus jaapspriez savi plani ar puisi.
Jo cik esmu dzirdejusi,kad vinam ari nepatiik darbs ko dara. (vnk pa maz maksa prieks looti fiziska darba)

Un mes taks esam vel jauni, nav bernu, varam kaut visu pasauli apcelot!

Vn klustu pozitiivaka :)

lapsīgā

Man ari patiik apskatit pasauli. un esmu stara noklustot jauna vieta un iegustot jaunu pieredzi un iespaidu. Bet ne vienai!
Vn man vaig cilvekus satikt, nezinu atgriesties pec darba majas un redzet savu virieti!

Nevis dienu un nakti pavadit viena maja, kur nav pat ar ko aprunaties!

Manam draugam gan ir labi, vins parnak pec darba majas, pasaka man skype - cau, atta, aiziet uz treeninu, pasez ar draugiem.(vini dzivo vairaki cali viena liela maja) Un vakara pirms gulesanas paruna ar maniim.

tas pats ari seit. ierados pirms 2 ned., un laikam gan esmu kluvusi JAU par uni antisocializesanas grupas vadoni. ir valodas barjera, ka ari fakts, ka lielaka dala jau kinda pazistami te, ar draugiem un tad ierodos es visa sava herpdaderp amplua. ehhh, nezinu, nezinu. ta jau te ir loti skaisti, utt, bet kinda negribas ari nomirt vienai ar 58 kakiem. :/

es biju dzīvojusi, strādājusi ārzemēs biju nelaimīga un atgriezos, iestājos skol', atradu darbu,ne tik lielu algu kā ārzemēs, bet es te biju un esmu laimīga, arī joprojām nav tādas algas, bet tad bija jāizvēlas- nauda un nelaimīga, vai tomēr ne tik liela nauda un laimīga

es biju dzīvojusi, strādājusi ārzemēs biju nelaimīga un atgriezos, iestājos skol', atradu darbu,ne tik lielu algu kā ārzemēs, bet es te biju un esmu laimīga, arī joprojām nav tādas algas, bet tad bija jāizvēlas- nauda un nelaimīga, vai tomēr ne tik liela nauda un laimīga

super, paldies par so stastu :)

Cik ilgi nodzivoji arzemes?

Man jau rit 3. gads prom. Man loti biezhi ir skumji, kaut vai es neesmu laukos, bet pasha lielpilseta un sudzeties man nav par ko. Bet pagajusaja ziema man bija baiga depresija, gribejas majas, zvaniju mammai un raudaju (25 gados!!!), pietruka draugi utt. Vainoju visus, tikai ne sevi, ka es jutos tik vientuli. Bet tad pec sarunas ar draugu pagriezu visu uz pretejo pusi un sanaca, ka ta ir mana vaina, ka man nav ko darit! Apnemos pa vasaru meginat savakt draugus un nejusties tik vientuli! Un man sanaca, es visur uzprasijos, visur gaju, iesaistijos, speleju volejbolu, gaju spanu valodas kursos, sporta zale, taisu auskarus, rokos e-bay, lasu gramatas utt. Vajag vnk but nekaunigakai un ja gimene brauc uz veikalu, saki, ka gribi ari to darit, ja vinji iet ciemos pie kaiminiem, tad tu ari piesakies! Aru saderet ka ari tavos laukos ir kaut kadi pulcini, nodarbes, cilveki! Tev vnk ka kurmitim jaizrok tas cels, lai tev nebutu garlaicigi.
Protams, man vel parauj uz pinnju pec mammas un ta, bet ta jau ir nostalgija nevis depresija un vientuliba!
Lai tev veicas!

Šodien aprit nedēļa, kā esmu citā valstī, un laiks skrien vēja spārniem. Man viss ļoti patīk, skaista studentu pilsēta, silts laiks, daudz ko redzēt un ļoti plašas iespējas apmeklēt ballītes, kultūras un sporta pasākumus bez maksas + studijas. Rīta cēliens paiet lekcijās, dienas vidus cilvēkos, vakarā, pēc 20:00 šajā valstī jau viss ir ciet, ielas tukšas, ja vien nav klubu dienas, esmu nogurusi un sazinos ar skype video zvanu ar ģimeni, runāju ar draudzenēm, jo visas esam katra citā valstī, skatos iekavētos seriālus, klausos mūziku un pētu lielo bukletu kalnu, lasu, mācos.
Es tieši biju domājusi, ka būs grūti dzīvot vienai pašai pirmo reizi mūžā, turklāt, 1700km attālumā no mājām, bet es te veiksmīgi esmu izveidojusi savas mazās 'mājas' un esmu pietiekoši pašpietiekama, lai būtu interesanti arī pašai ar sevi.
Ja nebūtu valodas barjera, kas ,ļoti traucē studijās, būtu apmierināta ar pilnīgi visu.

DIO,

Man ir/bija gluži tāpat. Tas pirmais laiks,kad tikko ierodies svešā valstī, tieši ir tas interesantākais. Tik daudz jaunu iespaidu,kā jau te minēja,lietu,vietu. Kaut vai tas pats gājiens uz veikalu likās interesants,ka par mājām,tur,projām,pat domāt negribās.
Pēc laika,kad jau to veikalu esi redzējis reizes 30,varbūt tā sajūsma noplok,bet pat tagad,man,pēc pusotra gada pavadīta ārzemēs, vēl arvien pa laikam ir tā sajūsma par kaut ko jaunu,ko iepriekš neesmu redzējusi. Šodien pat biju vietā,kur agrāk neesmu bijusi,lai gan man tas ir tikai 30 minūšu braucienā ar sabiedrisko autobusu. Interesanti.
Un nē,pēc Latvijas kā mājām neskumstu. Nemaz. Skumstu pēc cilvēkie,ne valsts.

Man ir lidzigi, man tik loti pieteukst draugi un gimene ar visu to, ka man seit ir dazas pazinas un pilseta patik, bet dazreiz viss parak loti pietrukst. Tomer te visa dzive mainas, vismaz man.

Es vēl šodien nodomāju,ka,ja man Latvijā nedzivotu ģimene,draugi,tad,iespējams,brauktu tur tikai kā uz veikalu - pēc rupjmaizes,biezpiena utt,varbūt aizstaigātu līdz jūrai.
Mani zilie ezeri,rasa zālē un pļavas neuzrunā.