I want to be home :(

Pirmais gads bija grūts, kamēr pierod, aprod ar situāciju. Vēlāk veidojas hobiji, paplašinās paziņu loks, kas nereti pārvēršās draugu lokā.. viss tā lēnām...

Liene gadījumā nestrādā par au pair?

loverock

Ja stradaju par au pair.

Gimene ir jauka. Saka lai visu saku, kas man uz sirds un ta. Bet tam nav jeegas, es pasaku, paberze man muguru un viss aiziet.
Pa dienu parupejos par vinu bernu pagatavoju viniem vakarinas un sezu sava izstaba vakara. :(

Sodien atbrauca vini majas, panema bernu un aizbrauca uz pilsetu iepirkties, vnk tapatam. Pirmaja menesi mani nema liidz, bet nu jau vairs sen nenem. Pajauta tikai vai vaig k-ko no veikala atvest!
Man nevaig, es butu prieciiga iziet no siis majas, tatad doties viniem liidz. Bet ko es tur jauksos ta taks ir vinu gimene.

Japiebilst,kad es dziivoju laukos un te nav ko dariit. Man aiz logiem fermas tik ir!

Vai tuvākajā apkārtnē nav kāds vienaudzis, ar ko iepazīties?

Libra

Ja biju ielikusi d-biedros kad gribu sapazities ar kadu Latvieti mana tuvuma. Viena meitene pirms paris menesiem uzrakstija, kad dzivo no manim 15km un veletos sapaziities, bet ir jau pagajusi vaiarki menesi nesam vel tikusas, nekad vinai nav laika, vai vnk laikam vairak nevelas!

Ir man viena pazina, 20km brauciena, bet vinai ir tads darba laiks no 15:00- 22:00 jastrada. Taka pilniigi nesanak kad vinu satikt! :( Jo es stradaju no 8:00 - 18:00

Un ne iipasi vairak seit latviesu nav, es esmu neiistaja Nl gala.

Nu es nerunāju tikai par latviešiem. Draudzējies kaut vai ar vietējiem jauniešiem. Vai ta visā fermā/ciematā/ apkārtnē tu esi viena? Ejiet kaut vai kopā ābolus lasīt vai teliņus glaudīt.

vai obligāts nosacījums ir vienaudzis latvietis?

Ejiet kaut vai kopā ābolus lasīt vai teliņus glaudīt.

:D :D :D

DIO

Man bija tieši pirmais gads bija tas labākais un foršākais - jauna vieta,jauni iespaidi,jauna iespējas kur iet,ko darīt,visu vajag izzināt,izbraukāt utt. Uh!
Pēc tam jau kad puslīdz visu zini,ar visu ir aprasts,tad pēc kāda 1,5 gada iestājas tā fāze,kad moš dažreiz parauj uz kreņķi,ka te jau viss tik pierasts,nav vairs tās eiforijas.

Nu nesmu savus vienaudzus te iipasi redzejusi, tikai bernus :D Un ko ta man darit iet klat teikt cau mani sauc ta un ta... HA HA....

Nu ir gruti izskaidrot situaciju. Ja jus butu te un redzetu,kas ka tad ari saprastu!

DIO, normālas lauku izklaides :D Mēs laukos ar kaimiņu jauniešiem tieši tā arī darījām - lasījām kaimiņu dārza plūmes, sēdējām ābelēs un grauzām ābolus, dzīvojāmies ar lauku dzīvniekiem.

Liene, bet tieši tā - ej klāt un iepazīsties! Pat filmās un seriālos rāda, kā jaunie iedzīvotāji nāk pie kaimiņiem iepazīties. Atrodi iemeslu aiziet un aprunāties - kaut vai pasaki kaimiņienei, ka viņai skaists dārzs un pajautā, ko viņa dara, lai tik skaistu to uzturētu. Tici man, cilvēki labprāt iesaistās tādās sarunās un tā var iedraudzēties.

Hip.bone,

interesanti, es ko tādu pirmo reizi dzirdu :) Man ar visu situāciju bija ne viegli aprast, jo dzīvoju pilnīgi savādākā kultūrā un vidē. Turklāt tā pārliecība ir visai iekšēji stingra, ka palikšu visticamāk uz mūžu, nu protams ar vecāku apciemošanu LV un draugi... draugi jau arī tā nemaz tik ātri neizveidojas, ar kuru katru nav vēlme tikties..:)

Libra, es jau neko, bet ļoti sasmīdināja tas teikums :) Kad biju maza, mēs ar kaimiņu bērniem zagām vistām olas, spēlējāmies siena šķuņos, šļūkt pa sienu kaudzēm, bija lielākā ekstra bērnībā, bet nu tas viss bija pa kluso.. forša tomēŗ tā bērnība :) tagad bērni nemaz nezin, kas ir siens...

diži par ko žēloties šei tnav, jo pati izvēlējies tādu darbu, ja ir internets var meklēt iespējas tur, onlain kursi mācības, ej pie kaimiņiem, Tev nav jābūt viņu ģimenei tu tur strāda

vaboleens

Nu priecajies,kad tev nav par ko zeloties un ir tik laba dziive. :)
Ja ja es tikai te stradatu, bet es te ari dzivoju!

Man kaiminos dzivo veci cilveki. Neiesu taks pie viniem. jezzziinn...

Man arī tieši pirmais aizbraukšanas posms, kāds pusgads šķita visforšākais, tad iekritu palielā depresijā, nu neko, nomainīju apstākļus, pienāca pavasaris, un atkal viss ok. Nav jau arī tā daba šeit ir tik iespaidīga kā citur (toties jūras piekraste ir izcila, kādu laiku pie tādas padzīvoju). Saprotu, ka grūti ir arī valodas ziņā, jo, ja šeit runā angliski, protams, daudzi ir pretimnākoši, bet tik un tā uzreiz zīmogs - iebraucējs (tas par tiem jauniešiem, ar kuriem it kā varētu sadraudzēties). Vai tu gadījumā neej kādos valodu kursos, vai kaut kur blakus nav bibliotēka, tautskolas utml.? Un cik ilgi jau esi prom/cik ilgi vēl līgums?

P.S. Te cosmo bija ielikts, ka vakaros, kad smadzenes ir nogurušas, rodas visskumjākās domas un depresija. Man arī tā bija, bet tagad, kad to zinu, cenšos atcerēties visu labo, kas bijis pa dienu, piezvanu uz mājām utt. :) Kura tev ir tuvākā lielpilsēta? (piemirsu, kurā pilsētā tu dzīvo)

grecia

Nja vakar aizbraucu uz tuvako pilsetu,gribeju iet uz sporta zali vakaros, bet apsokejos pie cenam, pagaidam to atlauties nevaretu!

Lielaka pilseta ir laikam Eindhouvem kadus 50km.

Ta normala pilseta ir 20km attaluma.

aizbrauc kaut vai kādu vakaru viena pati un kādu kefejnīcu pasēdi. nu laiku kkā kavē. paskaties, kad varbūt kāds koncerts notiek

Tā jau diemžēl ir, ka lielākā daļa šeit ir strādāt un pēc iespējas vairāk, tāpēc cilvēkiem var arī nebūt spēka brīvajā laikā tikties ar citiem. Un tas būtu arī pašā vakarā, kad cilvēkiem pēc darba jāatpūšas, jāpagatavo ēst, jāaiziet uz veikalu un jāiet laicīgi gulēt, lai nākamajā rītā pieceltos.

Varbūt vari kaut kur noīrēt vai pa lēto nopirkt riteni un izbraukāt apkārtni? Tad arī nogurums būs lielāks, un nebūs spēka tik daudz skumt. Galvenais ir nepalikt četrās sienās, jāpārvar slinkums un jādodas ārā. Tev dzīvnieki nepatīk? Sarunāt izjādes ar zirgiem, pafotografēt utml.?