Vai tev ir svarīgi, KAM tu strādā?

Es absolūti nevēlos savu biznesu, jo, manuprāt, labāk padarīt savu darbu, saņemt atalgojumu un ar mierīgu sirdi doties mājās. Nevajag uzskatīt, ka visiem uzņēmējiem ir tik salda dzīve. Šobrīd daudzi var knapi savilkt galus, ieslīgst parādos un pavada bezmiega naktis, domājot, kā atrisināt neskaitāmās problēmas un palielināt peļņu.

Nu jau varētu teikt, ka strādāju sev. Nezinu pēc cik gadiem viss aizies tā, ka varēšu gulēt baltu smilšu pludmalē zem palmas un no tā man nāks nauda kaut kur Latvijā... bet mani tas īpaši arī neuztrauc. Jo strādāšana kādam citam man nu tik ļoti nepatīk, ka tad es labāk varētu nedarīt vispār neko. Labi, strādāšana kādam citam vēl tā, ja ir motivējošs atalgojums... bet konkrēts darba laiks katru dienu, kas neizbēgami ir jāievēro, ir tas, kas man nepatīk visvairāk. Neesmu tā strādājusi (ja neskaita 2 nedēļas, pēc kurām aizgāju) un negribu. :)
Katram savs.

Velos gan savu gan stradat citiem

Tieši tā, ja grib izveidot veiksmīgu biznesu, tad tam ir jākļūst par dzīvi, sirdslietu. Neesmu biznesa cilvēks, un arī nekādu darbu, pat tādu, kas ļoti, ļoti patīk, nekad negribētu iemainīt pret brīvo laiku un atpūtu.
Es strādāju pašam darbiņam, un ļoti bieži, ka izdaru 100% un vairāk. Nevis tāpēc, ka saņemu lielāku algu par atdevi, bet tāpēc, ka darbu cienu, un, ja tas ārkārtīgi patīk (un padodas), tad tā darīšana mani iepriecina (un to ne par kādu naudu nevar nopirkt, ka darbs patīk).

Ja darba devejs ir ar labu attieksmi, alga apmierina, atvalinajumi, apdrosinasana, sveic svetkjos, dazreiz riko kopigus tusus. Tad esmu gatav ieguldit darba vairak neka no manis prasa.Jo savs bizness ir parak lielas galvas sapes. Un nevar visi but biznesmeni, tapat ka ar biznesu pie mums 99 % gadijumu diemzel saprot tikai kupi-prodai.