Vai tev ir svarīgi, KAM tu strādā?

Nu jā..
Aizver acis, kad sapņo, Kordelia.

Un par tēmu. Jā, strādāju ar pilnu atdevi kādam citam, savas lietas pa vidam nedaru (nedz mācos, rakstu skolai referātus, nedz plānoju ballītes, nedz krāsoju nagus. Vienīgi šad tad cosmo ienāku, kad laiks (pusdienslaiks parasti). Protams, būtu foršāk strādāt sev, bet vajag pieredzi, zināšanas.

Nestrādāju sev.
Man nav tā, ka, ja tas nav manā labā, tad negribu tik labi to darīt vai kā savādāk, ja ir jāstrādā, tad strādāju un nepiedomāju pie tā, ka man tāpat no tā nekāds labums, izņemot algu, tāpēc strādāšu sliktāk. Man patīk, ja cilvēks saprot, ka uz manis var paļauties, protams, līdz zināmai robežai, lai nesanāk, ka beigās man nav savas dzīves un esmu 'izsaukuma zaķītis'.

Gan sev gan citiem vienmēr esmu strādājusi uz visiem 100%, ja neskaita, kad kādreiz ir bijusi slikta pašsajūta darbā.

kordelia
un ar ko tad tu gribētu nodarboties , ja domā, ka varētu zvilnēt pludmalē un paralēli bīdīt lietas?

Es dien diena redzu, ko nozime savs bizness, tas prasa visus tavus nervus un laiku. Pludmale, ja, protams :D:D:D

Nu tā mana joma ir Online PR, kur domaju attīstīt

paris, kāds tev ir bizness?

Tās kurām nepatīk strādāt citiem, un liekās, ka ir kruta, neko nedarīt un braukāt uz Bali utt. nu kurš Jums liedz "cept" augšā savu biznesu un pēc tam braukāt uz Bali? Bet redz tur sākās problēma - nav sākuma kapitāla, nav ideju, nav uzņēmības utt. Domājiet tas lielais un smalkais, labu peļņu nesošais biznes ir no debesim nokritis? Ok, Parisai varbūt ir, bet arī viņa ir paralēli ko savu atīstījusi ;)
Kā jau te metenes rakstīja pritātais bizness no Tevis prasa atdevi 24/7, un gana daudz nervu...
Man pašai ir gan kas savs, gan strādāju citiem. Savs "ienes" mēnesī aptveni 20% no ienākumiem, vienmēr gribētos vairāk, bet šobrīd savs brīvais laiks man ir svarīgāks :)

Neteikšu,ka atdeve ir 100%, bet 90 gan būs. Un kas tā par apsēstību ar savu biznesu?! Ne visi to grib, piemēram, es negribu. Nevēlos nakts viducī kaut kur skriet,ja kaut kas notiek ar telpām vai vēl kaut kas. Patīk nodalīt parasto dzīvi no darba. Savam biznesam esot, tas viss saplūst.

MAN nav nekads bizness, es stradaju gimenes biznesa, kas nepieder man - esmu darbinieks-joma ir saistita ar tirdzniecibu!

Meitenes, kas saka, ka sevis labā strādāt ir vienkāršāk, jūt to esat mēģinājušas darīt?

Man tāda pati ģimenes situācija kā Abalonei, es nostrādāju, kaut arī bezgala mīļajam, bet tomēr onkulim, un esot darbā ar visu sirdi un dvēseli, tās tāpat ir noteiktas stundas.

Vīrs, kas strādā sevis labā ir darbā 24/7! Jā, viņš var paņemt atvaļinājumu kad grib (kaut arī es to varu) un braukt uz Bali, bet bieži vien izvēlas ieguldīt un paplašināt un neatstāt savu lielo "bērnu" vairāk kā uz 2 nedēļām zvilnēšanas pludmalē pat ar visu datoru.

Es strādāju algotu (biroja) darbu.

No sākuma bija ļoti interesanti apgūt visu jauno, pārbaudīt savu spēju robežas, pierādīt sevi. Tagad nostrādāts gads. Viss daudz maz iepazīts un jūtu, ka pazūd motivācija, vairs nav tās intrigas. Un interesantais darbs paliek par parastu atsēdēšanu no plkst. 08:00-17:00. Nejūtu motivāciju rauties darba devēja labā.

Gribētu arī savu, bet nav ideju ko.

Jā, nu tik būs bizness un nu tik varēs braukāt pa siltajām zemēm.
Ja nav cilvēks, kuram vari uzticēt darbu uz 2 nedēļām, tad nekāds Bali nesanāks.

Dažas te laikam dzīvo utopijā, ka savs bizness ir nestrādāšana un tikai naudiņas pārskatīšana kontos.
Ja esat bijušas ārzemēs, tad tur var lieliski novērot, kas ir savs bizness, piemēram, krodziņa īpašnieks pats gādā produktus un dažreiz apkalpo galdiņus.

Sobrid es stradaju mezhodigi lielaa uznemuma un esmu mazs puteklitis seit. Izdaru, ko man vajag un chush uz majam. Protams, ja vajag pasezhu ilgak un mani apmierina gan mans darba grafiks, gan ari alga.

Stradajot Latvija man bija tik ideali darba apstakli, ka es stradaju gluzi it ka tas butu mans uznemums! Un es no ta tik loti daudz ieguvu!
Tapat ari mans draugs strada vairak neka vajag, jo uzskata ka ta ir laba pieredze, kas laus velak vinam realizeties pasham.

Ko Jus chikstat, ka atsezat darba un nedzivojat dzivi? Visiem ir vienadas iespejas, ej un dari!
Var tak iesaistities visados vipsasaules projektos (work and travel), var atvert savu bizenesu, bet ja pagaidam nevar, tad nav jachikst, bet jastrada ar pilnu atdevi, jo galu gala tas ari ir tas, kas tevi veido!

Es daru tik, cik man vajag, domas rosas arī pa ceļam uz darbu klusos brīžos mājās utt., man daļa darba ir radoša un to nu es iegrožot nevaru. Par 200% zinu, ka ja būtu mans uzņēmums vai maksātu % no peļņas, strādātu vairāk, arī atalgojums varētu būt lielāks, kas bieži arī nosaka to vēlmi.
Ja ir savs uzņēmums, jo vairāk daries, jo vairāk nopelni, ja negribas naudu, tad var arī nestrādāt, tā nu tas ir. Ir nemitīgi jāattīstās, jāseko tam, kas notiek pasaulē. Bet tanī pašā laikā priekšnieks nevar no padotajiem prasīt tikpat lielu atdevi, ja nav izcila motivācijas sistēma.

Es strādāju algotu darbu un strādāju daudz, tas man kaulus nelauž, man nav liela alga, to nevar nosaukt par motivējošu, bet man ir pašmotivācija izdarīt labi darbu un just pašai par to gandarījumu, iegūt pieredzi un zināšanas. Es personīgi nevarētu iedomāties darbu kurā atsēdētu, man patīk būt kustībā, ja man nebūtu ko darīt izrādītu iniciatīvu.

Es šaubos vai varētu izveidot uzņēmumu šobrīd, man būtu nepieciešama lielāka pieredze, tāpēc diskutēt kā būtu labāk nevaru, jo cilvēkam var būt labāk tad ja atrod savu īsto nišu kurā realizēt sevi, un kura sniedz arī peļņu ne tikai ieguldījumus, turklāt cilvēki, kas var zvilnēt Baku ar laptopu klēpī, vai pretēji veltīt savam biznesam 24/7 ir apveltīti ar zināmām īpašībām, kas nav mums visiem dotas.

Ja es atrastu jomu, kuru labi pārzinātu, kurā varētu nopelnīt pietiekami daudz iztikai, spētu "izsisties" labāk strādātu sev, bet ta kā tā nav, tad nekas neatliek kā darboties citu labā.
man ļoti ir svarīga priekšnieka attieksme. ja priekšnieks pret darbiniekiem (mani) izturas labi, novērtē ,ko daru , uzslavē, tad es ar prieku eju uz darbu.

Man ir ļoti svarīgi, kam es strādāju, bet ne tik daudz no izvēles "strādāt sev vai citiem", bet gan vēlos strādāt uzņēmumā, kuram es ļoti ticu. Principā tāpēc uzreiz atkrīt gandrīz visi vietējie uzņēmumi, jo vērtības diemžēl nesakrīt ar manējām.

Apsveru domu gada laikā mainīt darbu, jo no puslodzes darbs ir kļuvis par pilnas slodzes un tik krauj,krauj visādus darba uzdevumus virsū,kas neattiecas nemaz uz manu amatu. es varu palīdzēt, bet ja sāk uztvert par pašsaprotamu, uzkrauj darba uzdevumus, kurus var izdarīt citi( viņi ir pieņemti tos darbus veikt), tad man paliek skumji. kamēr viņi dzer kafiju, runājās tikmēr mani aizsūta strādāt viņu darbu:D man šodien škrobīgi. gribējās pasūdzēties.
laikam jau par minimālo es negribu būt universālais darbinieks

Es zinu, ka justos daudz laimigaka, ja stradatu sev - ka te tas aprakstitais krodzina iipasnieks pats gada produktus un pats apkalpo ari klientus kopa ar kolektivu. Tas noteikti nav vieglak, bet motivacija pavisam cita, lidz ar to ari atdeve.