Ja sieviete patiešām nevēlas bērnu, tad ir jāizsargājas. Ja aizmirst kādu tableti, līdz nākamajam iepakojumam var papildus izsargāties ar prezervatīviem (un parādiet man vienu sievieti, kura, dzerot OK, palikusi stāvoklī, muļķības, tas ir tāpēc, ka ievērojami nokavē vai izlaiž kādu tableti, bet atzīties jau nevienam negrib). Varētu vēl ļoti daudz runāt par izsargāšanos, auglīgajām dienām, palikšanu stāvoklī, retajiem izņēmuma gadījumiem utt. Bet manu viedokli kopumā raksturo - BRĪNUMAINA APAUGĻOŠANĀS NENOTIEK. Tas mazliet ārpus tēmas.
Par abortu neesmu aizdomājusies, normāli izsargājos un neiespringstu. Gribas teikt, ka esmu racionāla, nosvērta personība un, ja blakus nebūtu mīlama un mīloša vīrieša, kurš mani atbalstītu un varētu kļūt par labu tēvu, es tomēr veiktu abortu. Bet apzinos, ka, nonākot izvēles priekšā, domas un emocijas varētu mainīties. Visdrīzāk es to tomēr nespētu.
Man ļoti patīk doma par ģimenisku rosību mājās, bet tā ir tikai tā skaistā stāsta puse. Apakšā ir daudz grūtību. Un, kā jau minēju, šādam ģimeniskumam ir nepieciešams lielisks vīrietis. Bet es to noteikti vēlētos - to rosību mājās. Un arī no grūtībām tā sasniegšanai īpaši nebaidos. Tikai jāpienāk īstajam posmam dzīvē. Izsargājos. Gadījuma sakarus nepiekopju. Esmu bijusi tikai ar vīriešiem, kurus cienu un augstu vērtēju. Tapēc abortu visdrīzāk neveiktu, pat ja gadītos "neiespējamais". :D :)
Un kas tās par muļķībām par sievieti kā dzemdēšanas cauruli, aprobežotu šaumināšanos par abortiem, pielīdzināšanu slepkavībai? Mīļās, katram ir sava dzīve. Tas, ka kāda veic abortu, ne mazākajā mērā neskar kāda cita dzīvi. Un, nē, es neuzskatu, ka auglim (kurš ir attīstījies tik minimāli, ka nejūt abortu nekādā veidā) ir tiesības uz nākšanu pasaulē tikai tāpēc, ka ir notikusi apaugļošanās un tas ir ieligzdojies dzemdē. Tas ir sievietes ķermenis, viņai nav tajā jāļauj uzaugt kādam citam, viņa tam neko nav parādā, viņai tas nav jādzemdē.
Rezumējot, kā jau teicu, apzinīgi izsargājamies un tad par abortu diez vai nāksies domāt. Apsvērt un veikt abortu nav slepkavība un šausmas.
566
