Bail no dzemdībām.

bail nebija,nezinaju ka bus,no nezinama nav ko biities :D
grutniecibas laiks skaists pagaja,slikta dusa nebija,parejie grutniecu simptomi ar ne.uz beigam gan grutak pagulet bija,sastuteeju spilvenus sev rinki un bija vieglak.
dzemdibas vieglas man likas (es gan smieklu gazi izmantoju), stundas laika mazais bija uz punca.tiik nereala sajuta bija,ka es esmu radijusi kko tik mazu,neaizsargatu.
pirmo nakti neguleju,gribejas uz mazo vien skatities.
pats grutakais darbs ir pats labakais darbs pasaule-buut par mammu :)

Man brala sieva ir tagad stavokli ar 3berninu, vina vakar teica ta - ja es butu zinajusi kad man bus tik nenormali slikti no ritiem un gruti, es nebutu parakstijusies :D

kādā medicīnas izdevumā lasīju, ka tas ir tikai loģiski, ka ir bail. bet grūtniecības laikā izstrādājas organismā kaut kas, ka tās bailes samazinās.

dzemdibas vieglas man likas (es gan smieklu gazi izmantoju)

opā, pirmo reizi par ko tādu dzirdu! Izklausās nelegāli:D

Man mazais dzims peec 3 nedelam. Vienu bridi bija uznakusas arpratigas bailes, ka par naktii modos un domaju, kaa gan to mazo dabusu aaraa.
Bet tad izlasiju gramatu "Gaidibas un radibas ar prieku" un ieguvu pilnigu sirdsmieru. Visi cilveki, kas ir mums visapkart reiz ir tikusi dzemdeeti un ari mans mazulis piedzims un viss bus ok :)

Aa, un jaa. Sliktas duusas un visu parejo nelabumu man nebija.
Tagad vairak domaju par finansialo dzemdibu pusi, jo dzemdeesu udenii, bet esmu vientulaa mamina un lidzekli nav "maisos" merami :)
Bet vispar grutnieciba ir super laiks!

Būs kā mammas draudzenei, vīrs dzemdībās stāvēja klāt un viņa sieva teica, ka vairs nekad nedabūs, jo nenormāli sāpēja.

Es no reizes uz reizi pārliecinos, ka no grūtniecēm staro kaut kas īpašs..nu tā ir, to nevar aprakstīt!:) Un, manuprāt, sieviets stāvoklī un pēc bērniņa piedzimšanas kļūst/izskatās daudz sievišķīgākas.. (īpaši meitenes, kas gados jaunas kļūst par māmiņām)

Man bail no tā, ka (ņemot vērā darba devēju), ka pamodīšos no rīta, būs slikta dūša, nespēsu doties uz darbu, ko tad? Kā vispār ir, ja ir izteikti slikta dūša, slimības lapu dod?
Paldies meitenes par pieredzi, aš asara acē ieriesās:D :)

Es tik zinu, ka mums autoskolā teica, ka sievietēm stāvoklī var uzlikt mazākus sodus par kādiem pārkāpumiem.. Bet tā sliktā pašsajūta jauvairāk ir tad, kad punci vēl neredz..tad sanāk, ka policistam arī jārāda kāda izziņa:D

Un, manuprāt, sieviets stāvoklī un pēc bērniņa piedzimšanas kļūst/izskatās daudz sievišķīgākas.. (īpaši meitenes, kas gados jaunas kļūst par māmiņām)

Piekrītu. Ar mani tieši tā arī notika. Pēc dzemdībām sāku sevi vairāk apzināties kā sievieti, gribās ģērbties sievišķīgāk, elegantāk, arī domāšana pavisam cita. Man ir arī teikuši, ka esmu skaista jaunā māmiņa. Ikdienā uz ielas sastopu ļoti daudz skaistu jauno māmiņu.

tad sanāk, ka policistam arī jārāda kāda izziņa

iespējams, mātes pase?

Piekriitu par jaunaam maaminaam!Man darbaa ir paaris meitenes no Aafrikas ,kuraam ir jau 5,6 beernini-saprotu ,ka muus nevar saliidzinaat ar so kultuuru,bet tomeer...es vienmeer nodomaaju,cik vinas ir smukas tiesi peec dzemdiibaam-kaa no jauna piedzimusas!Iipasi vienai jaunai sievietei seja ir taadaa...tik gluda un aada tik spiidiiga!Vina jau gan saka,ka tas beernu barins loti nogurdina-darbs arii nav nekaada medus maize....!Apbriinoju so sieviesu izturiibu!

Kā vispār ir, ja ir izteikti slikta dūša, slimības lapu dod?

Dod, dod. Darbā kolēģe 2 mēnešus nodzīvojās uz slimības lapas. Tagad ir atpakaļ darbā un gaida pēdējos mēnešus līdz dekrētam, tagad nav ne slikta dūša, nekas.

Nenoskaņo sevi, ka būs slikti un sāpīgi, tikai lieki sevi sastresini. Par to kā būs, cik ļoti sāpēs es ne mirkli neiedomājos un nebija nemaz tik traki. Sākumā nelabumi līdz kkādai padsmitajai nedēļai mocīja, bet izdzīvoju arī pa visu karstumu skolas solā sēžot. Katra var atrast kko kas vairāk vai mazāk palīdz :)

Ja es 2 mēnesus sēdētu savā darbā uz slimības lapas, mani bez sāls apēstu!!!!!!! Tāpēc ar baidos... Reiz nedēļu nebiju darbā, vispār bieži slimoju, tad visi runāja, ka redz, es tāda jauna, nu kur es varot tā slimot! :@

Mardzita - jo vairāk Tu komentē, jo vairāk izskatās, ka ne esi gatava, ne tev apstākļi piemēroti.
Vai tik tāpat pačīkstēt gribās?

Es vnk baidos no tā, ka darbā man ir pietiekams stress,esmu skolotāja, troksnis, vecāki un vadība ir nežēlīga attiecībā uz slimības lapām! Es womankind vnk JAUTĀJU PIEREDZI, jo tas ko saka dakteris vai ko raksta žurnāli ir kas cits!

Tur nav ko baidiities, tas ir dabisks process, buut staavoklii un peec tam dzemdeet, taa nav slimiiba! Ir sievietes, kuras pat staavoklii esot juutaas daudz labaak, nekaa parasti. Tas atkariigs no organisma. Jo vairaak baidiisies un apcereesi slikto, jo lielaaka iespeeja, ka tas arii notiks. Piekriitu, ka sievietes staavoklii un arii taas, kuras jau ar beerniem, nes savaadaaku starojumu! Arii vecvecaaki kluust savaadaaki, kad viniem apkaart rinko mazbeerni! Beerni paliidz saglabaat jauniibu! Protams, viegli tas nav, jo beerni prasa loti daudz energijas un uzmanibas.

Es varu teikt, ka viss ļoti lielā mērā ir atkarīgs no tēta - gan grūtniecība, gan dzemdības. Ja attiecībās viss ok, tad nav no kā baidīties. Un nerunā te par to, ka attiecības otrajā planā - pirmkārt, Tu pat iedomāties nevari, cik nozīmīgs vīrietis Tev kļūs šajā laikā, otrkārt, bērnam ir vajadzīga ģimene. Un bērns ir attiecību, mīlestības turpinājums, rezultāts, nevis pats par sevi.