Bail no dzemdībām.

nedomā par to, ka tev sāpēs, būs slikta dūša utt. domā par to, kā auklēsi savu mazo, cik tas būs forši par spīti visam. dzemdību sagatavošanas kursos mums vecmāte teica, lai domājam, ka katra kontrakcija tevi tuvina tikšanās brīdim ar savu mazuli, bet to taču tu gribi visvairāk. es, kā jau lielais vairums, arī baidījos, bet šī doma man palīdzēja savākties un mazā piedzima, pati esmu vesela un nav arī šausminošas atmiņas par dzemdībām. domā pozitīvi, lai veicas.

pievienojos tip-tip rakstītajam.

Paldies Jums visām:) Un ceru,ka atkopšanās periods ar nebūs sāpīgs, nu tīri, ka sadzīs ātri...Bail no šuvēm... Eh, es jau runāju tā, itkā rīt jādzemdē:D

Anestezija ir super,viennozimigi iesaku.neko nejutu. Nakamreiz ari njemshu

Mn shuves nebija. Pec divam dienam jau braucaam eksursijaa,un neeins i nepateiktu,ka es no dzemdibu galda, atkopos ljoti atri.

Kada ir dzemdējusi privātajos dzemdību,hmm,namos? Jūrmala laikam viens tāds ir... Kā ir tur?

Tille, tas jau ka kuram :( Brālena sievai bija pamatīgas suves, jo puika bija liels, lai gan pašai gurni ar nav no šaurajiem...

Nu ja ir liels un taa,tad nezinu. Visaadi var buut,protams. Bt tad to buutu jau labaak nosecinaat laikus,lai nav taa kaa mana drushkai,shii jau spiezh,a dok pasaka,ka tomeer pa lielu,tad liek paartraukt n tomeer kjeizaru aisa...samociita i maate,i beerns... Un 2-3 mazas kosmeeiskaas shuves nav nekas... Peec 2 nedeeljaam jau var miileeies,ja juuties labi

Un jā,Tille vel uzsāki vēl vienu manu interes.jaut:) Ka ir ar mīlēšanos? Nav vīrieški neapmierināti to laiku, ka nevar mainīt pozas 100 reizes, bet beigās jāpacieš tik 1 vai 2? Kā rast kompromisu?

Īpaši par to nedomāju, kad biju stāvoklī, tāpēc laikam bija tāds šoks no tām sāpēm. :D Nebiedēšu - katrai ir savādāk, man blakus meitene piedzemdēja 10 min pēc tam, kad bija atbraukusi. Bez tam - sievietes aizmirst tās sāpes. ;)
Mamma stāstīja, kā bija, kad es esmu dzimusi. Viņai vecmāte toreiz teikusi (krieviski): Ņibojķis mamočka, viģiķe čerez okna - ļuģi hoģat. Značit ražajut ženšķini. A ņekotorije daže mnoga razov ražajut, značit nravitsa. (Tulk - Nebaidieties mammīt, redziet pa logu - cilvēki staigā. Tātad dzemdē sievietes. Un dažas pat vairākas reizes dzemdē, tātad patīk.)

Ance-labs:)

par mileshanos tas kaa kuram. pec pirmaa berna (dzima dabiski) milejamie pec 10 dienam. taa lenam un pratigi, bet bija ok, nekas nesapeja un varejam neiespringt. pec otraa (keizars) jau pec 4 dienam devam valjaa :D bet man draudzene vel paris meneshus nevareja mileties bez sapem... taa kaa tas ir individuali.

Man loti patika buut gruutniecei!Es atkal laikam biju tas retais variants,kurai pat guleesana slimniicaa ,likaas romantiska -savaa zinaa!Mums bija sava kompaanija-3sievietes,kuras riktiigi vareejaam izrunaaties par visu no sirds!Visas 3 bijaam vienaa istabaa vairaakus meeneesus!Es gandriiz liidz pasaam beigaam!Mans puika bija nobarots tik liels un veeders bija tik milziigs,ka es jutos ,kaa varone!Dzmdeeju so lielo "izpereeto olu",kaa smeejaas daktere ,veselas 13 stundas!Nebija pilniigi nekaadu pliisumu-ne iekseejo ,ne aareejo-zinu , tas ir "talants" -to dabuut gatavu!Bija gruuti,bet tas prieks, ieraugot to "lielo kunkuli" ir tik liels,ka aizmirstaas pilniigi viss!Tas sievietes izskats ,kaads ir visaam peec dzemdiibaam bija pilniigi nesvariigs!Visas sievietes atkopjas aatraak vai veelaak!Tas ir normaali,ka nevaram izskatiities taa ,kaa no modes salona...!
Ar otru beerninu straadaju gandriiz liidz peedeejam!Dzemdiibas 2stundas!
Sievietei laikam ir jaabuut gatavai uz siim paarmainaam dziivee!Man liekas,ja saak domaat par to ,kaa buus,nebuus,tad veel nav pienaacis iistais briidis sim lielajam notikumam!:)

Ir brīžiem grūti, arī skaisti, bet baidīties vispār nav no kā..... Dabīgs process..... :)
Man pašai ir 2 bērni, pirmais nāca pasaulē ar EA, otrs bez un divreiz ātrāk.... Visas sāpes jau piemirsušās, jo tās ir īslaicīgas, un ja vien es vēlētos, varētu arī trešo bērniņu iznēsāt un laist pasaulē, bet man jau pietiek ar diviem jaukumiņiem :)

Kad biju stāvoklī, sliktās dūšas nebija, bail no dzemdībām arī nebija. Ar otro noteikti būs. :D
Dzemdēju 11h, nekādas šuves un plīsumi. 5 dienas pēc dzemdībām ielīdu savos vecajos džinsos. Ir teiciens - no kā baidies, to arī dabūsi. Jā, viegli nav, it īpaši uz beigām. Taču brīži, kad jūti mazuli puncī kustamies, redzi kā viņš aug, skaties uz USG bildīti un klusi nosaki: "Sveiks!", tas viss aizmirstās. Kad man mazo pirmo reizi uzlika uz punča, visas sāpes un nogurums pazuda, bija tikai tāda piepildījuma sajūta. Sāp ļoti, es pat uz dzemdību galda gan bļāvu: "Dabūjiet viņu ārā no manis", gan rūcu. Tagad to visu atceros ar smaidu. Man noteikti būs vēl bērni. Skatos uz savu dēliņu un plīstu no laimes. :)

es varētu visu-iznēsāt,audzināt utt,bet dzemdēt nu nē, 27st dzemdību mokas, kontrakcijas ik 1min praktiski visu laiku, tas bija sāpīgi

Kaprace-taa tiesaam ir neaprakstaama laime,kad mazais saak kusteeties!Ja liidz tam veel bija tomeer taads satraukums ,kas ieksaa daraas...tad ar to dienu iestaajas miers!Man atminaa taas beigas,kad saak kusteeties taa riktiigi-var sajust kermeniiti!Man prieks ,ka te ir daudz maaminu,arii toposo,kuraam veel nesen bija bail uz kaut ko taadu "parakstiities!":)

Ja godīgi, tad mani arī baida dzemdības..tas pats process! Bet kā teica viena mana radiniece- viņai arī bijis bail, bet tad, kad tas satikšanās laiks tuvojies viņa bijusi jau tik ļoti piekususi no lielā punča, ka gribējās tieši ātrāk dzemdības, lai viss galā..ka 9 mēnešu laikā var aprast ar to domu un viss kārtībā!Savukārt brāļa sieva teica, ka, jo tuvāk nācis satikšanās laiks, jo bailīgāk bijis..bet tajā brīdī, kad nogājuši ūdeņi visas bailes aizmirušās un gribējies tikai ātrāk redzēt dēliņu! :)
Tas jau kā kurai..nezinu kā būs man.Varbūt tās šobrīd ir tikai manas iedomas- ka būs bail..

Kad es biju stavokli, nolemam nekadus kursus neapmeklet. Es laicigi zinaju, ka slegsu ligumu ar vecmati un ka vajadzigaja momenta vina man visu pastastis. Par kursu neapmeklesanu izlemam, lai sevi lieki nesatrauktu pirms dzemdibam. Es ari noskanojos, ka epiduralo negribu, ka varesu pati. Par dzemdibam bija nojausmas tikai, ka un kas isti notiek. Beigas bernins piedzima 4,5h bez epiduralas, bet nu bija suve. Loti palidzeja drauga klatbutne, bija brizi,kad biju tuvu asaram, bet draugs mierinaja, maseja muguru un citadi noversa uzmanibu no sapem. Dzemdibas elpoju, ka sev labak. Tapat ujinat saku pati no sevis, un tas loti palidzeja. Pie tam saka, ka bridi, kad piedzimusu berninu uzliek mammai uz krutim, bernins darbojas ka sapju nonemejs un mamma aizmirst visas tas sapes un jut tikai laimi. Tam varu piekrist. Man vispar par dzemdibam labas atminas un loti ceru to vel piedzivot, lai gan otro reizi dzemdet bus grutak, jo zinasu jau kas un ka.
Grutniecibas laika vemu tikai no ritiem kadu laiku un bija paris dienas, kad bija speciga migrena. Protams, kad veders liels, tad rodas diskomforts zinams, man vislielakais bija tuska uz kajam.
Velu, lai piesakas jums bernins pec iespejas atrak, kad esat pie ta sakusi stradat.

dzemdības sākas galvā, kā domāsi tā arī būs - domā par labo, mēģini izslēgt visus sliktos stāstus un domas..
Kas attiecas uz dzemdībām, baida nezināmais, bet viens, kas ir skaidrs, tu dabūsi redzēt savu bērniņu, un tas tiešām iedvesmo.
Izlasi grāmatu "Gaidības un radības ar prieku".Sāpīgi jā, bet ne neizturami, ne šausmīgi. Parunājies un tiecies aci pret aci ar mammām, kuru dzemdības nebija šausmas. Nav visā pasaulē divu sieviešu, kas dzemdētu vienādi. Ne tu un tava mamma, ne kaimiņiene, neviens. Katram tas ir savādāk. Jo labāk morāli sagatavojusies mamma, jo lielākas iespējas, ka viņai viss būs OK.
Tev jāsaprot no kā tev bail un jāiegūst par to informācija. Tev bail par bērnu - no kā īsti? No tā, ka viņam jau būs slikti vai no dzemdību traumas? Ja domā, ka jau ir slikti, palūdz vēl kāda speciālista konsultāciju. Ja baidies no dzemdību traumām, uzzini cik tomēr reti tādas notiek. Varbūt tev palīdzēs noslēgts līgums ar vecmāti, lai dzemdībās tev klāt ir cilvēks, kam tu uzticies? Ja bail no sāpēm - ir dabīgi līdzekļi ar ko tās mazināt - staigāšana, ūdens, masāža utt. Ir arī zāles, ko var lietot.

Ir daudz, daudz lietas, kas tev var palīdzēt. Un man prieks, ka tu vēlies ar savām bailēm strādāt. Tas jau ir liels solis pareizajā virzienā.:)