gribu bērnu 20 gados?!

Ļoti piekrītu Hannai.
Koshlene vispār pateica manas domas - vai tiešām ir nepieciešams dzemdēt dzemdēšanas pēc?
Un Naktsmeita papildināja - tas, ka tev ir bērni vēl negarantē to, ka būs, kas ūdeni pienes, kā saka.

Man jau ir kāds gabaliņš pāri 20, bet bērnus negribu un neesmu gribējusi. Reizēm baidos, ka nekad arī nesagribēšu.

tipa 25 gados jau

Koshlen, nu tas kā kuram, nesen satiku klasesbiedreni, viņai jau 4gb., turklāt katrs no sava veča. Viņa nesaprot, kā tas ir katru rītu pucēties uz darbu, braukt komandējumos, es nesaprotu kā tas ir: pabeigt vakareni, dzemdēt no četriem dažādiem večiem un ne dienas savā mūžā nenostrādāt. Viņai ir izteikts mātes instinkts man nē, katra savs, tāpēc ir galīgi aplami uzspiest vienu vai otru viedokli.

Koshlene, a tu nemaz nesmejies. Man ir viena sieviete pazīstama, kurai 23. gados jau 2 bērni un 2 laulības aiz muguras. Tikai sevišķi laimīga gan viņa nekad nav bijusi - kamēr draudzenes iemīlējās, ceļoja, izklaidējās un baudīja brīvību, viņa ar bērniem sēdēja. Reāli tikai tagad, kad pašai jau 25, beigusi sēdēt mājās.
Laikam ir ļoti jāmāk visu noorganizēt tā, lai nepazaudētu sevi un nepārtrauktu dzīvot, kamēr bērns paaugas.

Man kaimiņienei ir (laikam) 24 un 3 bērni. Divi no viena tēva, viens no cita un šķirta laulība aiz muguras.
Es zinu arī vienu meiteni Liepājā, kurai ir 5 bērni 25 gados un tiešām katrs no sava tēva.

Viņai ir izteikts mātes instinkts man nē, katra savs, tāpēc ir galīgi aplami uzspiest vienu vai otru viedokli.

Neko neuzspiežu. Man tas nav saprotami.

Koshlen, nē, es nesaku, ka konkrēti tu kaut ko uzspied, es saku vispārīgi, ka uzspiest nevajag, katram sava smadzene, citam galvā, citam starp kājām! :D

katram sava smadzene, citam galvā, citam starp kājām

hahhaaa :D:D:D tūliņ tu dabūsi no mātēm! :D

Mēs katra esam savādāka,ar savādākiem dzīves mērķiem,uzskatiem un situāciju, un Tu nevari uzspiest vai pārmest kādam, kam ir jau pie 30mit un nav bērnu vai nav precējusies,nav nopienās attiecībās, ja Tu nezini konkrētās personas apstākļus un iemeslus.
Tāpat, arī tās kurām bērnu nav nevar pārmest tām kurām ir.

Es domāju,ka mazāk jādomā par apkārt notiekošo, un ir jārīkojas un jādara tā, ka pati uzskati par pareizu un kā TU vēlies savu dzīvi.

Es bērnus gribētu, bet ne šobrīd.

Koshlen, bāc, nē, tas izklausījās nudien interesanti! :D
Teikums bija attiecināms uz tām 3+ bērni katrs no sava veča, bet bez graša aiz dvēseles.

Galvenais, ka manējais kaut vai rīt būtu gatavs iešķilt, a es nē un nē. :D
Es "parakstītos", ja man būtu pāriniece - Becky, negribi kopā ar mani? :D :D

Hanna, bet vai tavi vecāki savam topošajam mazbērnam izdomājuši vārdu? Man paziņoja, ka man dzimšot Nellija! :D

Nē, vārdu nav izdomājuši, toties jau laicīgi paziņoja, ka viņi sīko neauklēs, jo šiem otrā jaunība sākusies. :D

Reāli briesmīgs uzskats!!!

Reāli briesmīgi ir kāda viedokli nosaukt par briesmīgu. Bet ne par to>
Situācijas un cilvēki mēdz būt dažādi. Jau teicu - kāda būs laimīga arī bez bērniem, bet ne tuvu visas. Un, ne jau tāpēc, lai tevi kāds vecumdienās čubinātu, jādzemdē bērni. Bērni jādzemdē tāpēc, ka ir velme pēc tiem. Vienkārši ar iepriekšējo komentāru gribēju pateikt, ka reizēm vēlme atnāk par vēlu un reizēm mēs pašas nesaprotam, ko gribam. Bez tam večiem konkrētā dzīves posmā arī var iestāties "sugas turpināšanas misija". Un, ko tad? Vīrieši jau var radīt bērnus arī 70 gadu vecumā, dažs pat vēlāk.
Es arī negribēju dzemdēt 21 viena gada vecumā, bet šobrīd grūti vispār iedomāties, ka dzīve varētu būt laimīga, bez mazās. Un reizēm mani tracita tas, ka cilvēki saka, ka man bērns esot par ātru, es esot par jaunu. Muļķības. 14, 15, 16 gados, varbūt jā, bet jebkurā citā laikā - nē, tas ir tieši laikā. Un jūs pat iedomāties nevariet, ko jūs spējat, ja jūs gaidat bērnu. Protams, ideāli, ja ir vismaz darbs, iesākumam. Bet pārējo visu izdarīsi, lai bērnam būtu sava vietiņa, lai būtu viss, kas nepieciešams. Es arī kojās dzīvoju, kad uzzināju, ka esmu stāvoklī. Uzreiz sāku naudu krāt dzīvoklim, bērna lietiņām un tā tālāk. Un rezultātā - man bija viss, kas nepieciešams, kad piedzima sīkaliņa. Tā, kā nav, ko nosodīt tās, kuras lēmumu paturēt bērninu pieņem spiedīgos apstākļos.
Galīgi neesmu kļuvusi par uķi, puķi mammīti un arī degradēties sev neļauju, tā kā tā "izkrišana no aprites" ir visai relatīvs jēdziens.

Hanna, nu tev vienkāršāk, tā kā kompāniju es tev nesastādīšu. Man māte pateica, ka tad pārcelsies pie mums, lai man palīdzētu, mums taču kāda maza vietiņa atrastos! :D

Reizēm šķiet, ka negribēt bērnu un dzemdēt kaut kad pēc 30 ir varen stilīgi un ūber pareizi.

Man bija tā, ka biju jaunāka, vienmēr domāju, bērnus negribu - un viss. Bet tad viss kaut kā mainījās. Tagad nu tā vēlos bērnus, bet nu pagaidām vēl nē, tagadējā situācija neļauj, un vajag izbaudīt jaunību!

Arī es gribu bērniņu. Attiecības ir ilgstošas un stabilas (nesen apprrecējos), bet man bail kā mainās attiecības. Nesen šeit lasiju diskusiju par šo tēmu un vairākums protams teica, ka ir grūti un viss nenormāli mainās, nostabilizējas vis ap to laiku, kad mazajam ap 3 gadiņiem, no tā man ir bail... Man ir bijusi diezgan liela pieredze ar bērniem, gan ne zīdaiņu vecumā,zinu ka ir grūti, bet zinu, ka to var arī pavilkt, ir citreiz kritski bumi, kad vienkārši no sīkuma uznāk bimba, bet ir arī pretēji un tas visu līdzsvaro. Bet mana šī pieredze ir tikai starp mani un bērni, bet te būšu es, bērns un vīrs. No vienas puses it kā vieglāk, jo vēl kāds palīgs, no otras puses grūtāk, uzmanība ir jāmāk sadalīt un laiks jāatrod vīram, romantikai un seksam, bet vai maz to gribēsies.. Šobrīd šīs ir aktuālākās manas pārdomas un tas kas mani bremzē no bērniņa radīšanas. Katrā ziņā zinu, ka vēlos būt jauna māmiņa un gan jau drīz arī tāda būšu :)

vispar,ja es ta saku domat,tad zinu,ka celja uz savu karjeru ta teikt busu tikai nakoshgad un ta ka es daudz ko gribu sasniegt man berniem vieta dzive nav,nu visas jau nevar gribet bernus,bet tas,kuras velas uz prieksu,lai jums berninji aug forshi un veseli :)

es arī gribu bērniņu 20 gados :) nju protams draugs arī , un neuzskatam , ka tas pa agru .