gribu bērnu 20 gados?!

jums arī tādas domas nāk galvā?

Nē, man tādas domas nav galvā nākušas. Šobrīd man ir citas idejas un prioritātes, no kurām neesmu, un vēl daudzus gadus nebūšu, gatava atteikties bērna dēļ.
Man ir pie vienas vietas visi pareizie dzemdēšanas vecumi un īstie laiki dzemdēšanai, par kuriem sabiedrībā aktīvi spriež. Kad gribēšu, tad dzemdēšu, nevis lūk, vecums 20+, tātad pēdējais laiks sīkajam.
Ja tev ir draugs un viņš arī grib, tad jau īsti problēmas nav - uz priekšu.

interesanti lasīt- meitenes līdz +/- 24-iem gadiem vēlas un domā, ka ir gatavas mazajam.. tās, kuras pēc 24-iem, uzreiz pasaka, ka nē... es esmu tajā skaitā...

manā situācijā es zinu, kas ir mazais mājās. tas nav vieglākais darbs...

Tu tikai aizmirsi to, ka pati arī sēdēji mājās un biji "totāli izkritusi no aprites", kamēr citas tavas vienaudzes ap šo laiku jau ir ar veiksmīgām karjerām un izglītību, kuras tev nav (kā pati izteicies).

Ar tādu domāšanas modeli jau šķiet, ka neviens laiks nav pareizais, lai dzemdētu bērnu... To ko jūs, 30 gadnieces (bērnus negribošās) zaudējiet, jūs sapratīsiet ap 40. Ja ne tad, tad ap 60-70 točna, kad jūsu karjera būs beigusies un nebūs nekā jēdzīga, kam pievērsties. No 50 bez bērnu sievietēm varbūt viena vai divas jutīsies patiesi laimīgas.
Un tas viss, nav mans izdomājums, bet ga tas, ko man reiz teica divas vectantes, bez bērniem. Tā arī dzīvoja kopā līdz nomira, abas kaut kādas priekšnieces padomju laikos, bet vecumdienās pat vīru vairs nebija, kas palīdz.

Nee, vel gan pashalaik nav (tuvojas 23). Lai gan skatoties uz savu viirieti zinu, ka gribu vinja berninju naakotnee. Pec gadiem 3 :)

Es tagad sāku gribēt bērnu, bet nu pašreiz vēl vajag nedaudz nogaidīt :) bet vsp es domāju, ka tā, ja plāno, tad vajag kādu stabilu darbu ar normālu darba laiku, lai pati vari ar b;ernu darboties brīvajā laikā. Nevaajg jau peln;it miljonus, bet vismaz tik, lai nav jāiet uz krīzes centriem. tas tomēr nav patīkami, ja tur nokļūst. neesmu tur bijusi, un nenovēlu to arī nevienai citai.

Ance,
pilnīgi Tev piekrītu. Arī man viena bezbērnu tante deva padomu: "Tikai nedari kā es, redzi kā man tagad ir, nav neviena, kas par mani rūpētos." Šī pati tante ļoti skaisti nodzīvoja savu mūžu, viss viņai bija, daudz ceļoja utt. Taču vecumdienās bija grūtības ar veselību un viņa algoja cilvēkus, kas pārtiku no veikala atnes. Bija vientuļa, jo savu bērnu un mazbēnu nebija, kas brauc ciemos, tikai dažas reizes gadā atbrauca radinieki.

Par tēmu: arī man savos 24 gribas bērniņu, ļoti gribās. Izteikti sāk parādīties mātes instinkts.

Nevajag izlobīt no mana teksta to, ko neesmu rakstījusi. ;) Ar savu komentāru es gribēju pateikt to, ka jebkurā vecumā sievietei nākas kādu brīdi pabūt mājās, kad ir mazs bērns. Un nav nozīmes, vai tu to dari 20 gados vai 30 gados (kas, starp citu, ir ļoti normāls vecums, lai radītu bērnu). Man nepatīk, ka jaunās mammas mēģina uzspiest savu dzīves modeli visiem kā vienīgo pareizo. Man ir 24 un man bērnu pašlaik negribas, tāpēc nevajag mani biedēt ar skarbajām vecumdienām vientulībā. Visam savs laiks. Pašlaik man vēl gribas padzīvoties divatā ar savu vīrieti, gribas ballītes, gribas attīstīt karjeru, neesmu vēl gatava tādai atbildībai. Un neredzu tur neko ārkārtēju, katram ir savs dzīves modelis. Nav viss melns vai balts. ;)

*Hanna*
Gluži manas domas, katras sievietes dzīve ir viņas pārziņā, arī man ir 25, ir vīrs, nu jau kā gadu esam precējušies, strādājam,ir savs mājoklis, viss kārtībā, bet pašlaik dzīvojam sev un dažbrīd pat krīt uz nerviem, kad citi pārmet, ka tik un tik gados jau sen bija jādomā par ģimenes pieaugumu.., kad tā jutīsimies, tā arī būs.
Bet jaunās māmiņas es apbrīnoju, ne nosodu:), patiesībā ikkatru sievieti (jauno ģimeni), kura izlēmusi par labu mazulim.

ja tev nav nekāda pamata zem kājām, tu studē un dzīvo kojās, tad noteikti - Nē! Kad man 21 gada vecumā bija pastāvīgs darbs, dzīvoklis, un vīrietis pie sāniem, tad kopīgi nolēmām, ka vēlamies bērnu. Bērnu var taisīt tad, kad kā saka, dzīve ir nokārtojusies.

Ja sievietei nav mātes instinkta asinīs, ja viņa ir valdonīga, grib baudīt dzīvi, karjeru, daudz ceļot, nekāda labā māte no viņas nesanāks. Un, ja tomēr bērni būs, diez vai tādu sievieti vecumdienās bērni, kurus uzaudzinājušas aukles, gribēs aprūpēt. Ar to gribu teikt - lai katrs dzīvo tā, kam viņš ir radīts, un nevajag liekas dvēselītes padarīt nelaimīgas.

man nesen viens puisis , kuram 18 , pastāstīja , ka grib bērnu jau kopš 16 gadu vecuma . Sēdēju un domāju - tāpat sirsniņu krata vai piedāvā .. :D Bet tā, ja līdzekļi ir un viss ok, kāpēc ne .
Bez pamata zem kājām tomēr nevajadzētu .

Es te tā padomāju par savu ikdienu un vispār par dzīvi - man ir darbs, viens grāds jau ir, pie otra vēl strādāju. Esmu nopietni aizrāvusies ar sportu, treniņi 3x nedēļā, tagad vēl 1x nedēļā būs franču valodas privātstundas. Vispār neatceros nevienu dienu pēdējo mēnešu laikā, kad pēc darba uzreiz būtu braukusi mājās. Un ar gadiem jau nekas nemainīsies. Un tad man rodas jautājums - kurā brīdī, lai to bērnu iešķiļ?! Principā laika nebūs nekad, bet mēs noteikti kaut kad gribam bērnu, tikai ne tuvāko gadu laikā.

zili_rudzi, es arī pievienojos bariņam. :D

offtopic,

šodien nav beztēma? Man tik ļoti vajag paraudāt, cik vājprātā es gribu prom no Francijas, jo es lekcijās teju neko nesaprotu!! ;(

Es gan nepiekritīšu Ancei . manā mājā vien ir vairākas tantiņas, kuras ir vientulas un nelaimīgas , neraugoties uz to, ka bērni sadzemdēti . . gan jau tev arī tādas pazīstamas .
Bērni neapciemo un viss - drausmīgi skumji . Nesen satiku vienu pie pastkastītēm, žēlojās , ka visu dzīvi dēliem veltījusi, un tagad tie pat mazbērnus neved apskatīt .
Tas, cik gados būs bērniņi , nekādi neietekmē , vai vecumdienās būsi vientulš vai nē . Ja viss būtu tik vienkārši :)

es tik palasu mammam.lv sievietes pēc 30 nekādīgi netiek pie bērna-gan šā ,gan tā...
man pašai 17 gados piedzima meitiņa,un pasaulē man nav nekā jaukāka par viņas smaidiņu,tagad man 19 un ja godīgi gribu meitukam brālīti,vai māsiņu... :D

Hanna pilnībā Tev piekrītu, tieši arī nesen domāju par šo bērnu tēmu, un tad sapratu, ka nav jau nevainas tiem mazajiem, ja viī skaļi nebļauj un nesiekalojas, bet pa kuru laiku lai to paspēj, jo mans dzīves režīms ir ļoti līdzīgs tavējam.

Turklāt atiet malā un sēdēt ar bērnu šobrīd neesmu gatava, kad beidzot ir sasniegts tas pie ka tik ļoti stradāju pēdējos gadus.

*Hanna*
tieši tā. Nekad nebūs tāds brīdis, ka tagad vot nav ko darīt, dien diena ir brīva, nauda ir, apstākļi ir lieliski, nu var taisīt bērnu :D
Jebkurā vecumā ir lietas, kas būs jaatliek otrajā plānā kamēr mazais būs tikko pieteicies:) Un tad atkal var turpināt ierasto režīmu ar visiem darbiem un izklaidēm.
Baigi gudri nospriedu, bet man pašai vēl nav, tuliņ tuliņ paliek 24, bet es gribētu.

es arī tā skatos..paziņas...strādā rikai vīrietis, sievietei darba nav, sēž mājās..abi bēbis ir, abi laimīgi...īrē dzīvokliti..nekādi bagātie senči nav...abi jauni vēl..
a, es savos pāri 20,kad abiem darbi, abiem algas, dzīvojam kopā, vēl mazliet raustos bēbīti radīt..
a, tādi jaunie dzīvo un ir laimīgi un pārtikuši.

Ar tādu domāšanas modeli jau šķiet, ka neviens laiks nav pareizais, lai dzemdētu bērnu... To ko jūs, 30 gadnieces (bērnus negribošās) zaudējiet, jūs sapratīsiet ap 40. Ja ne tad, tad ap 60-70 točna, kad jūsu karjera būs beigusies un nebūs nekā jēdzīga, kam pievērsties. No 50 bez bērnu sievietēm varbūt viena vai divas jutīsies patiesi laimīgas.
Un tas viss, nav mans izdomājums, bet ga tas, ko man reiz teica divas vectantes, bez bērniem. Tā arī dzīvoja kopā līdz nomira, abas kaut kādas priekšnieces padomju laikos, bet vecumdienās pat vīru vairs nebija, kas palīdz.

Es atkal nesaprotu, kādēļ ir jādzemdē tikai dzemdēšanas pēc?!

Viņš būs laimīgāks no tā, ja ar viņa pieddzimšanu tiek atražota nācija?! Vai bērnus jādzemdē tikai tādēļ, lai vecumdienās viņi mūs vāķītu, nevis tādēļ, ka gribas bērnus?! Reāli briesmīgs uzskats!!!