piedod

Protams, ka savas kļūdas atzīt ir grūti, bet atzīstu, ja esmu kļūdījusies un palūdzu piedošanu tā patiesi un no visas sirds, it īpaši, ja esmu sāpinājusi savu mīļoto cilvēku. Tad arī pretī saņemu to pašu.

Viegli ir tad, ja pati apzinos, ka esmu pateikusi/izdarījusi to, ko nevajadzēja. Ir nācies lūgt piedošanu situācijā, kad es apzinos savu vainu, bet tā īsti nenožēloju izdarīto. Tad gan vārdus bija ļoti grūti izspiest pār lūpām, sanāca tāda kā sevis mānīšana.

Viegli,ja zinu,kas esmu vainīga.Vakar sanāca atvainoties,jo savārīju ziepes.

Nevaru ciest cilvēkus, kas nespēj tiešām no sirds cilvēkam pateikt - PIEDOD!

Ja tiešām tā jūtos, varu arī tā pateikt. Diemžēl manam mīļotajam ar to ir problēmas.

Ir viegli pateikt. Arī draugs mēdz man atvainoties, ja kas ne tā sanāk. Mēs zinām, ka otrs sapratīs. Tas jau neizslēdz iespēju pieglauzties vai sabužināt pēc tam, bet tad ir tāda pabeigtības sajūta tai problēmai. Bet man nepatīk cilvēki, kas bārsta šo vārdu pa labi un pa kreisi. Un, ja otrs domā, ka kļūda būtu jālabo, tad vainīgais ir sašutis - kā es taču atvainojos un ar to viss ir izteikts, ko vēl var prasīt?! Tādi cilvēki tiešām ir nepatīkami.

Nav grūti, parasti atvainojos pat par sīkumiem, protams, manējais uzreiz metas mani mierinat, ka tur nav par ko atvainoties,bet nu tāda es esmu.

man nav viegli, bet, ja esmu vainīga pasaku. bet interesanti ir tas, ka, ja es saku piedod, viņš vēl vairāk jūtas kā varonis, un tad kad es neko vairāk nesaku, un sāku teikt savādāk, tad attieksme uzreiz mainās ( uz labo pusi)

īsi un konkrēti- Ui bļ* sorry :D
bet ja tā padomā tad vienmēr pagriežu visu tā lai man būtu taisnība.. :D

Grūti, bet kad vajag,saņemos.

par sīkumiem grūti, bet par lielām lietām ne tikai viegli, bet izjūtu ļoti lielu nepieciešamību to darīt, īpaši, ja otrs nav mani par manām kļūdām sodījis vai briesmīgi pārmetis.