Pirmkārt, mans niks ir vecs un vairs neatbilst patiesībai
Otrkārt, es šovakar jūtos kā pretīga, veca bāba, nesaprotiet tieši.. Nezinu, ko meklēju forumā. Nav pat īsti kam uzrakstīt vai šo pateikt. Ir tā, ka ikdienā dzīvoju normāli, ir labākas dienas, ir sliktākas dienas, bet ir dienas, kad ir sajūta, ka ir depresija. Asaras birst, jūtos galīgi garām, galva sāp no raudāšanas, esmu tālu prom no visa, kam biju pieķērusies un visiem ir vienalga. Man ir ļoti skumji. Cilvēki redz mani noraudājušos, uzvilktu un stresainu, bet viņi pat nepajautā, kāpēc tā, tā vietā uzbrēcot un lamājot mani par kaut kādiem sīkumiem. Jautāsiet vai kaut kas ir noticis? Jā ir, visa mana dzīve iet galīgi garām un viss ir nepareizi. Es nejūtos laimīga jau pārāk ilgi un vairs neuzticos sev. Šodien mazas sekundes bez asarām mijas ar stundām, kurās esot starp cilvēkiem, cenšos turēt sevi grožos, bet sasodīts, tās asaras birst......
Ko darīt, kad viss iet greizi? Varbūt kāda jūtas tāpat? es labprāt ar kādu šovakar parunātu, jo jūtos ļoti vientuļi ;(
13
