Tik liels pārdzīvojums! ;((

Turies. Zinu, kā jūties. Taisnība ir meitenēm. Laiks palīdzēs. Man gan pagaidām nepalīdz, ja nedēļu/mēnesi pēc šķiršanās es jau biju gatava kalnus gāzt un jutos labi, tad pašlaik var teikt, ka jūtos arvien sliktāk un arvien vairāk tas viss pietrūkst. ( ir 3 mēneši pagājuši )Man gan bija tā, ka biju ilgus gadus kopā un tad pēc šķiršanās metos citādākā dzīvē, bet nu saprotu, ka šāda dzīve nav man. Man vajag to, kas bija agrāk, kad bijām kopā. Un biedē tas, ka laiks nepalīdz, ka ar katru dienu paliek arvien smagāk un smagāk :(

Turies. Un parunā ar mums, pastāsti, cik ilgi bijāt kopā, kāpēc izšķīrāties..Paliks vieglāk :)

Aj,kā es tevi saprotu..Lai gan visu laiku domāju,ka šis būs mans īstais puisi,esmu nolēmusi šķirties.Zinu,ka būs grūti,bet ceru,ka nākotnē satikšu cilvēku,uz kuru varēšu paļauties,ar kuru nebaidīšos veidot ģimeni.Šis puisis noteikti nav tas,kuram es varētu dzemdēt bērnus.Žēl,ka vajadzēja 3 gadus,lai to saprastu :(.

Baigā Tev draudzene!!!

jā, kur tu pazudi? :)

Atbriivojies no visaam mantaam, bildeem, dziesmaam, kas tev saistaas ar vinju! Vienkaarsi, ja nav zeel izmet, bet ja gribi pietaupiit, nodod kaadam cilveekam, kuram tu uzticies un lai tev neatdod liidz kameer tev sirdsaapes nebuus paargaajusas!
Tiesi taa kaa meichas teica - laiks! Citam taa ir diena, citam meenesis, bet citam pat gadi!
un looti nomierina paarkaartosana, kaadas jaunas nodarbes atrasana, dari jebko, lai tev tikai nebuutu maajaas daudz jaasezh un jaskumst

man patika par to riteni, sasmīdināja :D
bet vispār - nekad un neviena dēļ nav vērts taisīt pašnāvību!!! tevis vairs nebūs, bet tas čalis dzīvos vien tālāk svilpodams. kaut vai tā dēļ vien tas nav vērts!

Atceros, kā es, kad tiku pamesta, skaļi raudāju, tā, ka likās, ka sirds apstāsies. No rīta, tikko, kā acis atvēru, tā atkal gāzās asaras. Tagad, kad sen jau tam esmu pāri, nekādi nevaru saprast, par ko es vispār raudāju? :D Viss ir aizgājis, visas emocijas un jūtas.
Tieši tādēļ, lai cik grūti, bet ir jāapzinās, ka šīs sajūtas ir TIKAI UZ LAIKU. Un jācenšas darīt visu, lai galvā nav haoss un domas par pašnāvību (kas pēc laika šķitīs absurdas). Tiecies ar draugiem, ģimenes locekļiem, skaties komēdijas, ierocies mācībās, darbos, hobijos - nodarbini sevi. Būs labi.

Aizmirsti šitās muļķības. Atceries, ka pasaule ir pilna ar jaukiem cilvēkiem. Un viens no viņiem arī varētu būt tavs īstais. Šis nebija, bet cits būs :)

nu un 2dienas!!! Padomā, tagad esi viena,manuprāt, tas ir super, man ļoti patika laiks,kad biju viena. Tagad gava būs pilna ar visādām muļķībām, bet vislabāk ir visu,kas viņu atgādina izmet, nr izdzēs un aiziej uz klubu ar draudzenēm, vienmēr ir kāds labāks tik jāzin brīdis,kad apstāties!

Man ir bijis taa,ka viens un tas pats 2 gadus piechakare atkal un atkal... Es balsi kliedzu, raudaju,metu spilvenus, kodu tajos kaa man saapeja sirds!!!!! Tagad atceroties-tas "meesls" nebija ta veerts! Nav jaaraud deelj ta,kuram Tevi nevajag! Skan shausmigi,bet vai Tu gribi ziedot savu dzivi kadam,kuram nerup Tu un Tava dzive? Tici man, kaads pusis sezh baara ar draugiem un runa par to,ka vinjam nav meitene,ka grib satikt beidzot isto un varbut ta esi Tu:) Galvu augsa, neviens nav Tavas dzivibas verts!!!!
Un piekritu tam,ka var uzrakstit tos nievajoshos komentarus! Man ari bijis tads posms un attieksme identiska, man delj ta vien gribejas pakarties! Cilveks mekle atbalstu, nevis sali uz bruces,miljas meitenes!Ne visas ir tik stipras ka Jus!

Nu paldies visām par ieteikumiem!
Bijām kopā 2 ned. Vēl pirms tam kādu nedēļu čatojām caur skype un centāmies iepazīt viens otru. Pirmajā randiņā es totāli izgāzos, jo esmu nenormāli kautrīga. Satiku viņu, paliku auksta un stīva kā bluķis. Puisis teica lai kontaktējos ar viņu bet man galva bija tukša izslaucīta no visām domām. Visu dienu sēdējām pie jūras. Es sēdēju un blenzu uz kuģīšiem. Savukārt puisis bija ļoti runīgs. Pēc tā vakara sapratu, ka viss ir beidzies. Man ir tāda problēma, ka esmu pārlieku kautrīga un es tur neko nevaru darīt. Ar to nerunāšanu esmu vienkārši salaidusi ļoti daudz att vienkārši paka*ā. To nedēļu kad čatojām jutos kā pa mākoņiem. Sajutu ļoti lielu saikni ar to puisi tāpēc nodomāju viss būs kārtībā. Bet kā izrādījās nekas nebija kārtībā. Tā nu izmocījām kopā 2 ned. un šobrīd puisis ir pārtraucis visus kontaktus ar mani. Kā jau sacīju jau pēc pirmā randiņa likās ka viņu zaudēšu un tā nu arī notika... ;(

Bijām kopā 2 ned. Vēl pirms tam kādu nedēļu čatojām caur skype

:D :D :D :D :D :D:D :D

ak.. jel..

Ja ir gruti. Mes visi skiramies,pardzivojam tas sapes! Un atkal no jana iemiilamies! Tada nu ta dziive ir!
Baudi to!
Nav jega dariit sev galu! Atceries,kad daudziem cilvekiem pectam vel varak sapes,ka tev tagad!

Sintija, es arii kaadreiz biju looti kautriiga, bet kad satiku savu pirmo nopietno puisi, viss mainijas - es vareeju runaat un runaat, justies briiva... Vins bija arii no tiem, kas man daudz izmainiija dziives uztveri.
Un zini, jau tas, ka nespeeji vinjam atveerties liecina, ka vinjs tev nemaz nebija iistais kaa skita (jo ja buus istais paliks, ja ne aizies - vienmer njem veera so teicienu, loooti nomierina, jo ta vienkarsi ir!). Buus noteikti reiz cilveeks,kam atveersies. Un iesaku tev ar kaadu cilvecinju, kurs ir sabiedrisks un ar kuru tev ir labi kontakti, vairaak iet aara. :) Pamazaam jau tev taa kautriiba tad pazudiis, taa nav uz muuzu nolemta kaite.

Šito lūdzu uz SWH humora topu :D :D :D :D
Come on- 2 nedēļas! :D :D
Tas nebūtu smieklīgi tikai vienā gadījumā- ja autorei mazāk par 15 gadiem.

Es pielauju, ka autore paardzivo, tadel, ka palaidusi atkal garam savu iespeju but attieciibas deel kautriiguma :)

Es pieļauju, ka autore joko.

Mjā... Šķiet, ka tev tas pirmais kontakts ar puisi, tu esi jauna. Neuztraucies, ar laiku kautrība pāries.

Nu ja nav, tad nav, kapec jakaras - tas tacu tikai kaut kads puisis. Bus nakamais, kuram tavs kautrigums netrauces.