Vīrietis ārzemēs

Ilgākais, ko esmu gaidījusi ir pusgads.

Mēs arī esam šķirti. Pēdējo reizi redzējāmies 18 augustā, bet 25 oktobrī atkal redzēsimies uz dažām dienām.

Un tā visu gadu, redzēsimies ik pāris mēnešus.

Nav tā, ka visu laiku domājat tikai par viņu, kad atkal satiksieties utt.? Muļķīgi prasīt, bet jums nav grūti? Mierīgi varat sagaidīt no vienas tikšanās reizes to nākamo utt.?

maneejais sakuma aizbrauca prom pagaasgad 15 junijaa..tad oktobrii braucu pie vinu tad zzsvetkos vins pie manis un tad marta izdomajam visu un es parvacos uz arzemem pie vinu,tas tacu nav izturams tik viegli dziivot skirti..mees izvelejamies kopa...super

Atļaušos pacelt savu aktuālo jautājumu. :)

ilgākais ir bijis menesis , tādu nervu stresu nevienam nenovēlu

Es gaidīju 9 mēnešus,šajā laikā tikāmies vienreiz uz 7 dienām.vajadzēja gaidīt vēl vismaz gadu.Nesagaidīju.

Pirmā nedēļa bija visgrūtākā, bet tagad jau palicis vieglāk, it īpaši, ja ir biļete nopirkta lai satiktos un tu jau gaidi to datumu. Nu cerams,ka pedejais gads šķirtiem :)

Manējais aizbrauca vasaras sākumā un nu jau drīz būs mājās (oktobra beigās). Kā es izturu? Nu tā arī izturu, man ir darbs, treniņi, tūlīt augstskola sāksies, ir ar ko nodarboties. Bimbiens nāk brīvdienās un svētkos. Vispār tā atskatoties uz šo pusgadu, liekas, ka laiks ļoti ātri paskrēja... Bet es daudz raudāju pa šo laiku, sēdēju dzīvoklī viena pati uz dīvāna un pinkšķēju kā maza meitene.
Vienu reizi es to jau rakstīju - es pēc būtības esmu sīksta un izturīga kā vecs zābaks, bet šis periods pat man ir ĻOTI grūts.

Aizmirsu piebilst - šī ir pēdējā reize, vairāk uz tik ilgu laiku viņš nebrauks prom.

Pēdējie 9 mēneši un tad būsim kopā.

Pēdējos divos gados draugs regulāri braukāja prom. Ilgākais, ko neesam bijuši kopā ir 7,5nedēļas. Pēc visiem braucieniem vismaz vienu vai divus mēnešus bija mājās. Pēdējo pusgadu viņš bija visu laiku prom, tikāmies ik pa 3-4nedēļām. Tagad divus mēnešus jau diendienā esam kopā, bet drīz uz neilgu laiciņu mums būs atpakal jāšķirās, bet šoreiz mēs tiksimies ik pēc 11 dienām uz 3 dienām.
Šajos gados ir gājis visādi, esmu mainījusies raksturā un tā teikt kļuvusi gudrāka attiecību ziņā. Esmu sapratusi, kas ir kas. Kāpēc tas viss tā notiek un ko nozīmē man tā mīlestība.
Viegli tas nav un nevienam nenovēlu to.

manējais bieži brauc prom.
Man bez viņa ir diezgan garlaicīgi, jo draudzenes gandrīz visas arī ir ārzemēs, darbā es naveru strādāt vairāk par 8 diennaktim (un negribu). TAgad vēl nebūs skolas - vispār čao.

Bet viņs mani iepriecināja un teica, ka pēc pusotra mēneša būšot atpakaļ.

Es čīkstu un raudu par nieka 1,5 mēnesi, bet citām jāgaida pat gads... Traki. Vismaz neesmu tāda vienīgā, kas gaida atpakaļ savu mīļoto. :)

julenok, vai tad nedosies pie drauga uz Vāciju?

njā tas ir grūts periods ..pašai ir tā kad no aprīļa līdz februārim satiekamies tikai brīvdienās..un no manas puses parasti brīvdienās ir jāstrādā :( un neko tam padarīt nevar..tā vēlos darbu kur brīvdienas ir brīvdienas ... nu un šodien piemēram man ir brīs bet mīļotais mājaās tikai rītā būs ..bet es darbā līdz 22 .. tā lūk pagatavoju pusdienas ar cerību kad šodien mājās tiks bet nekā..tā jāsēž arasarām acīs...

bet nu mēs esam stipras sievietes :))

Esam, esam stipras sievietes. Mums jau nemaz nekas cits neatliek, kā tādām būt. :)

Manējais ir prom uz 5 mēnešiem.Drīzumā septembra vidū ir gaidām atkal Latvijā.Taču jau tagad zinu,ka pēc 4 mēnešiem viņš atkal dosies projām,tikai nezinu uz cik ilgu laiku.Kā es izturu?Vnk saņemos un gaidu!Ir bijis laiks,kad vnk nevaram sazināties un kur nu vēl aizbraukt ciemos viens pie otra,bet esmu kaut kā jau pieradusi,lai gan tas nemaz nav viegli...

1 gads, gaidīju un sagaidīju viņu. Starpā bija 3 tikšanās reizes, bet tās ilga vismaz nedēļu :) Nu nav tik traki, man 1,5 mēnesis būtu tīrākais nieks. Galvenais ir sevi nodarbināt, būt aizņemtai, tad arī nemanīsi, ka laiks tik ātri paskrien..