Draudzenes

 
Reitings 1083
Reģ: 15.04.2011
Īsti nezināju, kur lai liek diskusiju, bet "attiecību" sadaļa likās visatbilstošākā. :)
Te iepriekš bija diskusija par klasesbiedriem un draugiem, bet man interesē, kur jūs esat satikušas savas labākās draudzenes vai vienkārši tiešām foršus draugus ar kuriem kopā atpūšaties, patusējat un tajā pat laikā parunājat par nopietnām lietām? :)
30.08.2012 23:36 |
 
Reitings 192
Reģ: 24.05.2009
Savu labāko draudzeni satiku vidusskolā, kad sākām mācīties vienā klasē, vnk sākām ātri saprasties un esam līdzīgi domājošas. Citas druškas, ar kurām vēl uzturam kontaktus - viena ir no pamatskolas, paralēlklases, iepazināmies projektu nedēļā, un vēl viena - arī no vidusskolas, atklāts cilvēciņš, ar kuru patīk aiziet arī patusēt. Kad ir laiks, tad tiekamies, neskatoties uz to, ka esam izmētātas pa dažādām pilsētām, mēdz gadīties arī dažādām pasaules malām. Draudzībā ar šīm meitenēm man nav nācies saskarties ar nodevību, aprunāšanu vai intrigām, vnk esam godīgas viena pret otru. Bet labāko draugu satiku augstskolā, super cilvēks, kopā varam kalnus gāzt un lielas lietas bīdīt, jo abi esam nedaudz pasisti uz riskantām un nereālām idejām. :D
31.08.2012 10:24 |
 
Reitings 2487
Reģ: 24.04.2012
mana labākā draudzene mn ir no dārziņa laikiem. gājām vienā grupiņā, gājām visu laiku vienā klasē..
viss kaut kas ir bijis pa vidam, bet atkal un atkla atgriežamies viena pie otras..
pēc vidusskolas mazlet atsvešinājāmiesjo katra savā skolā, katra savā pilsētā. bet nu jau esam kļuvušas vēl svešākas. viņa - riktīgs ballīšu avērs, bet mani tas nesaista..
31.08.2012 10:31 |
 
Reitings 13903
Reģ: 18.02.2010
Mēs esam 3 ļoti labas draudzenes, satikāmies augstskolā, bijām kursa biedrenes.
Neticu, ka vispār var būt kādi apstākļi, kas mūsu draudzību varētu izmainīt, jo satiekoties nekas nav mainījies kopš pirmajiem kursiem, lai kur mēs dzīvotu, lai ko darītu ikdienā.

Ar pamatskolas un vidusskolas draudzenēm nav nekā kopīga, jo, manuprāt, tad vēl nebijām izveidojušās, kā pesonības ar patiesām interesēm dzīves jomās. Ok - pa retam kontaktu jau uzturu, bet skaidrs ir tas, ka tie nav "mani" cilvēki.

Mamma man vienmēr ir bijusi un būs mamma - ne labākā draudzene. Man arī neliekas tas slikti, vai, ka attiecības vajadzētu pataisīt par cieši draudzīgām.
31.08.2012 10:32 |
 
10 gadi
Reitings 13520
Reģ: 29.01.2009
Ar savu labāko draudzeni iepazinos 7 gadu vecumā, kad dzīvojām kaimiņos! :) Tagad, protams, katrai sava dzīve, bet cenšamies satikties pēc iespējas biežāk!
Otra draudzene, kuru uzskatu par gandrīz labāko, satikta skolā! Mācījos ar viņu 9 gadus, klasē man viņa nebija labākā draudzene, bet kad abas aizgājām prom pēc 9.kl, tad sākām kaut kā vairāk komunicēt un kļuvām par tiešām labām draudzenēm! :)
Trešo ļoti labu draudzeni satiku darbā pag.gadā! Bet liekas, ka pazīstu viņu jau vismaz 10 gadus! :D Tiešām jauks cilvēks, ļoti pozitīva, atvērta, viņai ir forši draugi un vienmēr ir ar mieru aiziet patusēt :D
31.08.2012 10:32 |
 
Reitings 13903
Reģ: 18.02.2010
Un jā - nekad nevienā periodā nav bijušas draudzenes, kas klačotos tālāk. Nez, kur jūs tādas dabūnat?! :)
Bet es arī neesmu tāda, kas visu, kas iekšā stāsta ārā.
31.08.2012 10:34 |
 
Reitings 1720
Reģ: 29.01.2009
Es laikam esmu palikusi bez labākajām draudzenēm! Visas ir palikušas par labām paziņām, ar kurām reizi pa reizei satiekos pie tējas krūzes. Ir tikai viena, kurai varu uzticēt savas emocijas, izkratīt sirdi, bet par labāko draudzeni pēc vispārpieņemtiem uzskatiem viņu nevarētu saukt.
31.08.2012 10:38 |
 
Reitings 1149
Reģ: 27.04.2009
Man nav neviena tāda draudzene, kurai varētu stāstīt pilnīgi visu. Cenšos par sevi mazāk stāstīt, vairāk uzklausu un dodu padomus.
Par sev svarīgām lietām un problēmām runāju tikai ar mammu!
31.08.2012 10:44 |
 
Reitings 7781
Reģ: 12.11.2010
parvacos dzivot uz citurieni, un tur man bija radi jau. ar to draugiem ari sakuma saku draudzeties, kaut gan bija ta, ka mani nepienema, bet ar laiku viss nokartojas;)
31.08.2012 10:46 |
 
Reitings 250
Reģ: 09.06.2011
Bija iepriekš vairāk labāku draudzeņu, bet tagad ir palikušas dažas (2-3) un tās ir no kojām, kad studējām.
Katrā ziņā biežāk uzturam kontaktus.

Uzskatu, ka manas draudzenes ir SLINKAS, lai uzturētu kontaktus. Tas par tām, ar kurām retāk un mazāk tiekos.
Liekas, ka viņas gaida, kad ES braukšu ciemos, plānošu savu laiku. Šķiet, arī to, ka pirmā vienmēr uzsākšu saraksti, interesēšos. Jo ja tā nedaru, tad saka, ka lepna esmu vai vispār neko. Ja arī aicinu ciemos, tad saka, ka nav naudas vai laika. Bet nu tas, ka man vienmēr tas ir jāatrod, par to jau ne viena neaizdomājas. Sāpīgi, bet nu tāda ir dzīve.
31.08.2012 10:52 |
 
Reitings 48
Reģ: 26.09.2011
Pilnīgi piekrītu marguerite..
Man pilnīgi tāpat!!!
Esmu nedaudz atmetusi ar roku tai visai draudzības uzturēšanas padarīšanai.
31.08.2012 10:56 |
 
Reitings 192
Reģ: 24.05.2009
Man patīk frāze:
Tu vienmēr būsi mans draugs, jo tu pārāk daudz zini. :D
31.08.2012 11:06 |
 
Reitings 473
Reģ: 16.07.2012
Vairs neticu īstai draudzībai un šķiet, ka vairs nespēšu uzticēties 100% nevienam cilvēkam. Vienīgi mans puisis ir tas, kam uzticos 99,9%, teiksim tā. Ar viņu varu runāt par visām problēmām no A līdz Z, bet tas 0,1% ir tas, ka es vienkārši negribu viņam uzkraut visu, tāpēc daudzas savas iekšējās problēmas noklusēju.
31.08.2012 11:42 |
 
Reitings 8407
Reģ: 29.01.2009
Iepriekšējā labāko draudzeni satiku skolā - bijām gandrīz nešķiramas 12 gadus, un tad pienāca augstskola un mazliet atsvešinājāmies, tagad redzamies vai sazinamies dažas reizes gadā.

Tagadējo draudzeni, kuru tiešām, uzskatu par labāko satiku augstskolā - viņa man piesēdās klāt, jo tā bija pēdējā brīvā vieta un tā arī sapazināmies. :)

Vēl ir 2 labas draudzenes no bērnības, kuras pat īsti neatceros kā iepazinu.

Žēl tikai tas, ka meitenes, kuras uzskatīju par draudzenēm ir gandrīz visas pazudušas, un pašas nemaz neiedomājas padot ziņu par sevi, bet man jau apnicis visu laiku interesēties kā viņām iet. Tāpēc par manām draudzenēm jau palikušas mana vīrieša draugu meitenes, ar kurām tiešām ir labas attiecības un visas tādas foršas.
31.08.2012 11:51 |
 
Reitings 4703
Reģ: 20.04.2012
Man ir labas vairaakas draudzenes un man ir ljoti daudz, patieshaam labas pazinjas. Tas loks ir visai plashs izveidojies ento gadu garumaa. Saakot no pamatskolas laikiem, beidzot ar darba vietaam un hobijiem.
Man liekas taa, ka visu muuzhu pie viena drauga nav iespeejams buut "piesietam", bet gan noteiktaa laikaa blakus ir tieshi tie draugi ar kuriem ir vairaak kopiiga, piemeeram, man taads izteikts piemeers ir draudzenes, kuraam ir sadzimushi mazi beerninji, vinjas vienmeer buus manas draudzenes, tachu ir periods, kad ar vinjaam juutos taalaak, jo saprotu vinjas, vinjaam gribas runaat par autinjbiksiiteem un piena pudeleem, kameer man praataa ir manas lietas, un tas ir taads periods, kad kontakteesimies mazaak, dazhaadu notiektaa briizha intereshu deelj, paies laiks un noteiktaa dziives posmaa atkal buusim uz viena vilnja.
Taapat ir ar citiem draugiem un tuvajaam pazinjaam, nav taadi cilveeki, kas bijushi man jebkuraa briidii klaat, vai zina visu manu dziivi no A-Z. Protams ir taada kategorija, kas bija un pazuda, bet tad tie arii ir gaajeeji, tiem manaa dziivee nav vietas, bija briidis, kad bija labi, laiks doties taalaak.
Dziivi jaatver vieglaak, un ir jaapriecaajas par draugiem, kas patieshaam taadi ir.
Bet man nav taadu draugu vai apzinju, ar kuriem neveeleetos satikties un uzzinaat kaa shiem klaajas dziivee. Domaaju, ka man shajaa zinjaa dziive ir lutinaajusi :)
31.08.2012 11:59 |
 
Reitings 551
Reģ: 12.08.2012
Esmu la-ba drau-dze-nī-te wīiii :D
31.08.2012 12:02 |
 
Reitings 1705
Reģ: 29.01.2009
Mana vienīgā tuvā draudzene - mamma :) Citās sievietēs, diemžēl esmu vīlusies, savukārt tiem vīriešiem, kuriem esmu atklājusi dvēseli, cerot iegūt tuvu draugu, esmu sākusi interesēt kā sieviete, tādēļ principā varu teikt, ka sirdsdrauga/ sirdsdraudzenes man nav.
Kad man būs savs vīrietis, viņš noteikti būs mans mīļotais un sirdsdraugs. Pēc sieviešu tuvas draudzības vairs nealkstu.
Mamma mani vienmēr pieņems, pat ja es nebūšu pareiza vai kļūdīšos. Mēs vienmēr piedodam viena otrai un mums rūp vienai otras dzīve.
31.08.2012 12:04 |
 
Reitings 374
Reģ: 13.07.2012
Satikāmies bērnībā, ziemā, uz piemājas kalniņa. 10 gadi mums bija tad. Man bija ragavas, bet viņai slēpes. Gribēju pašļūkt ar viņas slēpēm, bet viņa ar manām ragavām - tā nu sākām runāt un samainījāmies ar saviem braucamrīkiem. Nu jau 14 gadus esam labākās draudzenes un ne skola, ne studijas, ne arī kas cits mums ir traucējis tikties, tusēt, utt. Ceru, ka arī turpmākos gadus nepazaudēsim viena otru un turpināsim regulāri tikties.
31.08.2012 12:10 |
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits