Draudzenes

Viņa apvainojās par to, ka visi sētas bērni pievērsa vairāk uzmanības manai jaunajai lellei, nekā viņai. Mēs vēl ilgi bijām lielas ienaidnieces, bet nu jau vairāk kā 10 gadus esam lieliskas draudzenes, tikai tiekamies pāris reizes gadā :( Tad gan runājam non-stop'ā.

Augstskolā satiku savas foršākās draudzenes. Skolas laika draudzība nestāv klāt tam, kādas attiecības mums ir tagad ar studiju laika draudzenēm, kuras ne par kādu naudu ne pret ko nemainītu.

savu labako draudzeni satiku,bernibas draudzenes dzimsanas diena,bet toreiz viena otrai nepatikam un tad 5.klase sakam macities kopa viena skola un viena klase,sakuma acis viena otrai gribejam izdurt,bet pec dazhiem menesiem bijam neskjiramas un joprojam draudzejamies :)

Viena draudzene man no vidusskolas palikusi. Ja ar pārējām viss pajuka, tad ar šo bija draudzība, kas ar gadiem kļuvusi stiprāka. Bija'm ar viņu uz viena viļņa jau no paša sākuma. Pārējās savas superīgas draudzenes sastapu, kad uzsāku studijas. Jau Aristoteļa pasākumā sapazināmies un tā aizgāja. Smieklīgākais ir tas, ka neviena no mums vairs neatceras kā tieši mēs sapazināmies un viena otru atradām tajā haosā. Tas vnk...notika. Bet nu - kopā mācījāmies tālāk, kopā tusējāmies. Foršas viņas man ir.

mana labaakaa draudzene bija visu laiku ka draudzene lidz briidim kad mans viirietis mani aizveda sev liidzi uz aarzemeem. tad vina mainijaas,saka melot,aprunat,skaust utt..°
protams zel ka taa bet nu ko var dariit.

Nekur tālu man tāda super-draudzene nav bijusi jāmeklē,jo man tāda ir MĀSA!Super cilvēks un visu var uzticēt un vienmēr atbalstīs,palīdzēs,kopā varam forši kaut kur aiziet pasēdēt,iepirkties,parunāties utt.Daudz ko vnk svešam cilvēkam neuzticētu.Ir daudzas labas draudzenes,bet nevienai tik daudz neuzticētu kā māsai!
Daudzi pat nezina,ka esam māsas un jau automātiski nosauc par labākajām draudzenēm :)

Divas no manām labākajām draudzenēm ir manas vidusskolas klasesbiedrenes, vēl viena mācījās manā skolā vienu klasi "augstāk", nejauši iepazināmies gaitenī, jo mums bija vienādi krekliņi :D Tad vēl par ļoti tuvu draudzeni ir kļuvusi kursa biedrene, ar kuru iepazināmies jau pirmajā studiju dienā. Viņa gan 1.kursa beigās augstskolu pameta, bet draudzējamies joprojām :) Divus savus visvislabākos draugus-puišus arī satiku augstskolā. Viens ir kursabiedrs, ar kuru mācījāmies kopā visus gadus, bet īpaši nekomunicējām līdz pēkšņi jau maģistratūrā sākām iet kopīgi pīpēt :D Ar otru iepazinos rindā uz konsultāciju.

Satiku skolas laikā. Sākumā nebijām nekādas labās draudzenes, bet vēlāk bijām vienā draudzeņu grupiņā, tad arī izveidojās ciešāks kontakts. Tajā draudzeņu kompānijā sākās visādas drāmas, kašķi un aprunāšana. Tā arī mēs abas satuvinājāmies ļoti, kamēr ar parējām meitenēm viss pajuka.
Jau draudzējamies kādus 7 gadus un kas tik ar viņu nav piedzīvots. Savu dzīvi bez viņas vairs nevarētu iedomāties.

bet vispar man ir maz draugu,parsvara vnk pazinjas ar kuriem citreiz satiekos.
Ari mana mamma ir man sava zinja draudzene.

nazic +++ par mammu..
mana mamma ir super ideala draudzene divinu vinu...

Sirsniņa tiinja gados jau liekas ak dievs ka ta var :D bet tagad,mana mamma zin gandriz visu un ar vinju tiesam varu runat gan ka ar mammu,gan ka ar draudzeni,gan nopietni,gan mulkjoties! :)

Man tikai 3 tādas tuvas draudzenes. Divas iepazinu caur bijušajiem puišiem, vienu darbā. Taču no viņām visām trim tomēr ir tikai viena kura ir tāda uz visiem 100% tuva, ja arī satieku viņu vis retāk.

Skola, kursi, darbs, kaut kadi tusini ari laikam :) . Dazadas tas draudzenes - no sirdsdraudzenem lidz tusinu biedrenem. Feini cilveki.

Bērnības mājās sētā, kad vis bērni spēlējās kopā. Tad ar vienu sapazinos caur pirmo labāko draudzeni. Un vēl vienu - pamatskolas solā :)
Svētīgākās satikšanās manā dzīvē!

Nav un nebūs man uzticamāka, patiesāka un tuvāka draudzene par mammu.
Bieži ir sanācis vilties tajās saucamajās "draudzenēs". Varbūt vienkārši tāpēc, ka nav sastaptas īstās meitenes. Tādas es nespēju nosaukt par draudzenēm, bet gan vienkārši par paziņām.
Taču visa dzīve vēl priekšā, kurā ceru satikt cilvēku, par kuru tiešām varētu pateikt "Vot tā ir īsta, no sirds kārtīga, uzticama draudzene"

Vidusskola.
Augstskola.

es laikam piekritīšu Fresh teiktajam.. tikai man mamma arī nav nekāda īpašā draudzene.. lai gan varu runāt par visu, ja vajag. pagaidām šķiet, ka nav man tādas īstas, patiesas draudzenes.. cerams, nāks laiks, nāks īstie cilvēki. :)

Varu piekrist Murrai, arī mana labākā draudzene ir un paliks māsa, jo zinu,ka viņai tiešām visu varu stāstīt un nebūs tā, ka pēc tam to visu zinās visas pārējās personas, bet nenoliegšu,ka man ir arī pārējās draudzenes, kuras pat nebija sākotnēji no manas pilsētas, tik vien kā 4 gadus esam pa Rīgu un pamatīgi sadraudzējušās. Vēl ir meitenes ar kurām sapazinos augstskolā, lieliska draudzība, kuru arī ne par kādu cenu neatdotu. No vidusskolas un pamatskolas laikam neviena īsta draudzība nav sanākusi, tik vien kā paziņas, vienkārši draudzenes, bet ne labākās. Tās ar kurām runāju par visu..Ir cilvēki,kuriem jādomā, ko stāstu,bet kopā tapat tiek ballēts un baudīta jaunība.

Nez, nekad nav gadījies, ka tiek izstāstīti kaut kādi mani noslēpumi, tas man pat šķistu jocīgi. Kur tādas klaču-cacas vispār var atrast? :D
Nodevību no draudzeņu puses es esmu piedzīvojusi tikai klasiskajā veidā - kad nav man blakus vajadzīgajā mirklī cilvēks, kurā es pati esmu ieguldījusi tik daudz laika un galu galā pat naudu (nepārtraukti izmaksājot, pērkot koncertu biļetes un vēl visu ko). :) Jo man bija draudzenei, kurai es palīdzēju vienmēr, no visas sirds, bet tajās retajās reizēs kad man vajadzēja palīdzību, es to pretī nesaņēmu.
Tādēļ principā šobrīd ir viena tuva draudzene, ar to iepazinos vidusskolā. Pārējās ir tikai paziņas - no kursiem, augstskolas, dažas arī no vidusskolas.
Es esmu no tiem cilvēkiem, kuriem paziņas vispār nav vajadzīgas, taču vajadzīgas sirdsdraudzenes un tās, šajā vecumā (pēc pamatskolas, jo vidusskolā arī jau reti) atrast ir grūti. Lielākajai daļai cilvēku jau ir savi tuvie draugi, taču tiem, kam nav, arī sev kaut kā īsti nepielaiž. Vai varbūt man nav veicies satikt cilvēkus ar kuriem ir tāds klišķis, ka jā, ar viņu varu runāt par visu/darīt visu. Nav arī nekādu kopīgu bērnības atmiņu kurām pieķerties. Un jā, principā jau man pašai ir grūti uzticēties, tādā ziņā, ka nezinu vai neapgrūtinu ar savām problēmām un vai cilvēku tās vispār interesē, un vai viņam to vajag.

satiko 1.klasē! :D vēljoprojām esam labākās draudzenes!