Pašpārliecinātiba

Man arī pārsvarā (jo manā gadījumā tas atkarīgs no kompānijas un mana noskaņojuma) nav pašpārliecinātības. Neko, tā arī dzīvoju. :D Katrā ziņā visi parastie ieteikumi (arī iedvesmojošās grāmatas) nav spējušas palīdzēt.

Esmu tam visam izgājusi cauri, skolas laikā bija tā, ka es stundās baidījos un bija kauns kaut ko teikt, jo likās, ka izklausīsies, stulbi un tizli. Vienmēr biju klusa, kautrīga. Pabeidzu skolu, aizgāju uz Rīgu, iepazinos ar jauniem cilvēkiem un centos komunicēt, iesaistīties sarunā, ar laiku tās iekšējās bremzes izklausīties dīvainai kaut kā atlaidās. Tagad saprotu, ka visa pamatā bija bailes nepareizi noformulēt savu viedokli un bailes, ko citi par mani padomās.
Mans ieteikums - mēģini vairāk diskutēt ar draugiem, ģimeni, pamatot savas domas, ja ticēsi sev, arī citi Tev ticēs :)

Man ari ir lidzigi, tagad esmu vel jauna vide, jauni cilveki, pats labakais, ka nu loti par sevi parliecinati, bet es tada drebosa apsu lapa :D . Tadi specigi cilveki apkart, censos sevi atbrivot un meklet sevi kaut ko tadu, kas mani labs un kas pacel manu pasvertejumu. Drosi vien tev attiecigas lietas pasvertejums ir zems. Ka to pacelt? To tu sapratisi, kad zinasi iemeslus un tad jau pamazam situaciju varesi labot.

Skolā arī nebiju no uzkrītošajām personām. Bet vēlāk kaut kā viss notika pats par sevi, sāku apzināties savus plusus, piem., daiļdir*ana :D (ok, daiļrunāšana), spēja ielīst visur kur vajag un nevajag, iemantot citu cilvēku uzticību. Mans likums - šos talantus neizmantot ļaunprātīgos nolūkos! Nu man vairs nekādu problēmu nesagādā uzstāties komisijas vai auditorijas priekšā kā arī justies un izskatīties par sevi pārliecinātai. :) Vēl vairāk stimula un prieka man dod šo spēju panāktais rezultāts, līdz ar to gribas pilnveidoties vēl un vēl, jo jūtos veiksmīga un tad šķiet, ka dzīve tev spēj piedāvāt ne to vien! Tikai diemžēl citiem mēdz rasties tāda kā bijība pret tevi, jo iespējams viņi paši nav tik stipri.

Ja tu izskaties pašpārliecināts, tad tu vari panākt jebko. Arī tad, ja patiesībā tev nav ne jausmas, ko tu dari. /Džesika Alba/