Taksis ir pēdējais salmiņš, pie kā ķeros tikai ārkārtas situācijās. Izmantoju tad, kad ar kājām aiziet nevar, sab. transports nekursē, pakaļ atbraukt neviens nevar. Man liekas, ka taksis ir tāda liela greznība un izšķērdība, tāpēc, ja būs iespēja, vienmēr izmantošu izdevīgākus/lētākus variantus. Visas nedaudzās braukšanas reizes man ir paveicies ar izcili vienaldzīgiem, aukstiem, bezemociju šoferiem. Iekāpjot, pasaku adresi, aizved, nosauc samaksu un kāpju ārā. Bez liekvārdības. :) Varbūt tāpēc tāda attieksme, ka pati tur vnm kāpju ar skābu ģīmi, pie sevis bubinot - weeee, par to naudu, ko tūlīt samaksāšu par to stuuulbo braucienu, es varētu nopirkt jaunas kurpes un, drudžaini skatoties naudas skaitītāja ekrāniņā, gaidu mirkli, kad tas apstāsies. :D Sick.
Ā, jā - sēžu priekšā.