Labrīt!
Man ir 3 gadus ilgas attiecības, ar vīriieti ko ļoti mīlu. Līdz šim esam tikuši pāri dažādām grūtībām, bet tagad, man liekas, ka sajukšu prātā.
Situācija - viņš ļoti pārdzīvo par to, ka viņam nav tik daudz naudas, cik gribētos. Strādājam mēs abi, pelnam priekš LV arī ļoti labi, bet viņam tāpat nepietiek! Ir arī tāda lieta, ka viņš ir ļoti nepacietīgs cilvēks - ja viņam ko iekārojas - viņam to vajag tagad un uzreiz! Un es nekādīgi viņam nevaru ieskaidrot, ka mums ir jāpagaida līdz nākošajai algas dienai, lai kko nopirktu. Mums vienmēr mājās ir ēdiens, ir visādi saldumi, kaķis ir pabarots, viss viņam ir, it kā nekā netrūkst, algas dienā, mēs vienmēr sevi kkā iepriecinam, es nopērku dažus apģērba gabalus, kosmētiku, viņš sev trenniņiem kaut kādas lietiņas, braucam izklaidēties, kad abiem sakrīt brīvdienas, bet tāpat viņam ir par maz! Vakar pat neaizgāja uz darbu, cik slikti viņam bija.
Un lai arī ko es viņam teiktu, nekas nepalīz! Viņš staigā nelaimīgs, dusmīgs. Bļauj uz mani, uz kaķi. Piem. es viņam vakar uztaisīju brokastis, pienesu klāt un viņš man uzbļāva - kur cukurs? Es vai no ādas lienu ārā, lai viņam izdabātu, lai atkal viss būtu ok, bet pretī viņš tikai bļauj, dusmojas. Un protams, es nespēju izturēt. Es neesmu tāds zelta gabaliņš kā liekas - Citreiz man arī izsprāgst ārā - es nevaru neko tādu paciest un uzbļauju uz viņu pretī, bet tad viņam ir vēl lielāks iemesls dusmoties, jo viņam taču ir tik slikti!
Un tad pēc kāda laika, kad es jau vairs nevaru - esmu sabļāvusies, man asaras sprāgst no acīm ārā un es viņu patiešām IENĪSTU, viņš nāk un atvainojas un saka, ka viņam taču ir tik slikti un neviens viņam nepalīdz! Bet kā lai viņam palīdz es nezinu un viņš arī nē!!!
Īstenībā man tas viss besī ārā, kaut tas ātrāk beigtos! Es jau sāku domāt par to, lai tagad salasu mantas un vienkāršu eju prom, atpakaļ pie mammas dzīvot, bet tad atkal es redzu turpinājumu - es atnākšu pēc kāda laika atpakaļ, un ko tad es gribu panākt ar to aiziešanu? Mainīt viņa uzvedību??
Kā Jūs rīkotos šādā situācijā?