Kā vīrieši jūs lutina?

Laimīgās meitenes. Kā man arī gribētos, lai kāds mani palutina, bet nav otrā pusīte.

++++++++++ konncaa

Es kādreiz sajūtos slikti, ka manējais diezgan bieži gatavo vakariņas, bet te palasoties citu meiteņu stāstus, saprotu, ka laikam tomēr varu slikti nejusties- lai gatavo vien, es jau esmu viņu izlutinājusi vairāk nekā viņš mani. :D
Bet ja nopietni, man liekas, ka:
1) katrs pāris ir citādāks, vieniem vajag apčubināšanu, citiem vairāk taustāmu labumu, trešajiem vispār neko nevajag;
2) vai tu esi savam puisim stāstījusi, ka tu gribi, lai tevi biežāk palutina un ko tieši tu gribētu;
3) vai tu pati savu puisi lutini;
4) ja viņš nav baigais lutinātājs/ uzmanīgais mīļotais pēc rakstura, viņš var vienkārši nezināt, ka tev to vajag, jo, piemēram, viņa ģimenē tas nav ierasts, iepriekšējās attiecībās meitenei to nevajadzēja utml.

Mani īpaši nelutina :D

Gultā kafiju nenes, bet viņš ari ceļas daudz agrāk par mani.

Puķes tikai uz svētkiem dāvina, bet nemaz negribētu biezāk, jo man kkā puķes nesaista. Ja nu vienigi podiņos, kas daudz ilgāk stāv.

Vienīgais, kas mīļi ir, ka netriec mani strādāt :D Kopš aizgaju dekrēta, nekaā nav aizrādījis, ka laiks būtu iet strādāt.


Un šogad jūnijā jau palika trīs gadi, ko neesmu strādājusi. Bet gan jau kkad uznāks tas strādāšanas kliksķis. :)

Man vienkārši ir tāda sajūta, ka es viņu lutinu vairāk.

Es viņam visu ko pērku, pati gatavoju vakariņas, taisu masāžas.

Ko man vēl darīt, lai viņš mani arī lutinātu?

Jā, es esmu to teikusi. Kaut kad pirms pāris nedēlām teicu, ka gribētu, lai viņš dāvina ziedus. Viņš teica ok, būs jāuzdāvina. Tā arī čušs...

Ko man vēl darīt, lai viņš mani arī lutinātu?

Pateikt viņam to. Var tiešā tekstā: "Mīļais, kā man patiktu, ja tu mani biežāk palutinātu! Piemēram, atnes man 6dien kafiju gultā!" Nu vai arī kaut kā "caur puķēm", bet tā es nemāku runāt. :)

Bet varbūt tas, ko viņš dara ir viņa lutināšana vairāk viņš nevar/neprot/nezin...
Parunājiet par to- bet nebrūc uzreiz viņam virsū, ka viņš Tevi nelutina, jo kaut ko jau viņš dara, bet pasaki kā jūtis..
Un man tomēr liekas, ka reti ir tādi vīrieši, kas paši izdomās uztaisīt kādu romantisku vakaru, pārsteigumu,utt.. Prieks, protams, par tādiem!:) Mans brālis romantiski bildināja savu meiteni, es domāju, ka manējais izvēlētos pašu vienkāršāko un klasiskāko veido kā to izdarīt..bet ne jau tāpēc es viņam kaut ko pārmestu vai mazāk mīlētu, viņš vienkārši tāds ir!

O, mērīšanās ar krāniņiem, kurš kurai vairāk uzdāvina? :D

Samīļošana un čubināšana, manuprāt, nav nekāda lutināšana. Tas ir pašsaprotami.

Mani lutina pavisam vienkārši - gatavo ēst un piepilda manas dažādās vēlmes.

miranda,attiecībās lutināšana un mīļošana parasti ir dabīga,bez motīva saņemt to pašu obligāti pretī. Man nebūtu žēl šopingu atvēlēt tikai viņam,trīs rītus pēc kārtas piecelties stundu agrāk,lai sataisītu brokastis un vakarā pēdu masāžu veikt negaidot kaut ko pretī vai to pašu no viņa.kad mazāk gaidīsi un iespringsi par to,tad arī būs..

Tā kā jau esam kopā 5 gadus, tad nekādu lutināšanu vairs nejūtu. Jā, protams man vienmēr nakts vidū atnesīs pdzerties, aizbrauks pakaļ uz darbu, ja ierunājos par puķēm, tad tās tiek dāvinātas, bet tas viss vairs nav tik izteikts kā agrāk, bet man arī neprasās. Skatos, ka daudzām te lutināšana saistās ar materiālām lietām. Ja vecim ir pietiekami daudz naudas, tad jau viņam nav problēmu uzdāvināt ceļojumu, rotaslietas, mašīnu un vēl sazin ko, bet nevajag uzskatīt to par normu, jo tas nav vidusmēra vīrietis, kurš to var atļauties.

Man šovakar tizlas idejas nāk prātā, bet, piemēram, ja kādu dienu viņam konkrēti pateiktu: "Uzdāvini man šovakar ziedus!" Un viņš atnāk mājās ar puķēm, bet tu viņu sagaidi mājās ar lieliskām vakariņām un šausmīgi priecājies un paslavē viņu. Nu, kaut kādam nospiedumam vīrieša psiholoģijā taču IR jāpaliek uz turpmāko :) Bet praksē pārbaudījusi es šo eksperimentu neesmu, tā tikai teorija :D Tā ka neapmētā mani ar tomātiem, ja šis nenostrādā :)

Varu saderēt, ka viņš nemūžam nepieceltos, lai uztaisītu man brokastis... pats ceļas tikai ap pusdienlaiku un brokastis vispār neēd. Ar mietu viņu no gultas nevar ārā dabūt. Un sestdienu rītos pats prasa man, lai cepu viņam pankūkas.
Nu... mēģināšu jebkurā gadījumā vēlreiz.

Vai arī tomēr Dope stratēģiju izmēģināt, ka neprasīt neko. Tikai dot. Kā tagad

Bet ar to Dopes stratēģiju, ir tā ka manī arī krājas tas aizvainojums un es bieži raudu par to

Miranda

Tavs vecis dzīvo kā niere taukos. Tādam ar sūdainu lupatu pa muguru, lai saņemas un sajēdz, ka jāsāk arī dot ne tikai ņemt.

Turklāt pati esi vainīga, ka esi izlaidusi viņu...

kādreiz mani lutināja bez maz katru dienu. veda uz kino, pirka ziedus, rotas, smaržas, vārdu sakot, gribēja, lai jūtos labi, bet tagad... dažreiz pa saldumam un viss. ja ierunājos par to, ka gribētu vairāk saņemt mīļumu un uzmanības apliecinājumus, nu tā, kā agrāk, viss ko dzirdu ir - es negribu to darīt tikai tāpēc, ka vajag. es gribu tā, ka man pašam stimuls.
a kā tad lai to stimulu dod? jāsaka, es esmu ļoti ļoti mīļa, visu laiku, bet tas acīm redzot nelīdz.
varbūt jāmēģina tieši pretēji?

No vienas puses, ir arī pašai jādod. Tad nu es dodu. Bet tai pat laikā tā ir arī izlutināšana.
No vienas puses, pašai jāprasa no viņa, bet no otras puses - nevajag neko gaidīt, vajag darit nesavtīgi
Baigās pretrunas :)

miranda - es Tevi tiešām ļoti labi saprotu. Manī ir tieši tādas pašas pretrunas.

mazā, manējais atbild tieši to pašu - ka vņš negrib neko uzspīlēti, piemēram tagad nest mājās ziedus, jo es tā liku. viņš uzskata, ka tam jānāk dabiski. Bet kā tad lai tas dabiski nāk???

parasti gribas iepriecināt otru,jo tad pašam prieks,līdz ar to vismaz padarīt otru laimīgāku,ja pašam skumji.filozofēšanās :D bet nu,ja es nekad nesaņemtu kādu lutekļa minūti (dabīgi),justos kā pliks dzīvesbiedrs,kurš pieskata dzīvesvietu,kad brīvs un vēl pasniedz extras.nevar būt,ka vīrietis nemaz neizrāda kādu mīlestību,prieku..?