12. klase

Skolotāji skaloja smadzenes, cik viss svarīgi, grūti, nopietni utml, bet puse no tā nebija... :D

Tiešām,skolā kā skolā. Netici, ka augstskolā grūtāk arī!

Pff, easy game! :D
Pārsvarā bija atkārtošana, čillojām vairāk vai mazāk tāpat kā pārējos vidusskolas gadus, eksāmenus noliku labi, tā kā stresam nav pamata :) Protams, tas arī atkarīgs no skolas un skolotājiem.

Tak viss vidusskolas laiks ir viena vienīga atkārtošana. Varbūt mazliet padziļinātāk.
Nu es biju uztraukusies par angļu valodas eksāmenu, jo tā tāda neīpaši veiksmīga lieta man, bet izdzīvoju!

Neko speciāli nedarīju. Kā atnāca, tā pagāja ;)
Tagad vairāk uztraucos par kvalifikācijas darbiem un prakses lietām :D

Mācības jau ne ar ko neatšķīrās, bet palika žēl, ka jāšķirās no klasesbiedriem, kuri bija tikai kārtīgi iepazīti.

Visa vidusskola manuprāt ir plika atkārtošana. Rodas jautājums- kamdēļ 3 gadus vajadzēja tērēt, lai neko neiegūtu jaunu?
Eksāmenu laiks nebija stresains, jo.. tāpat tak jānoliek bija, lai papīrus dabūtu un varētu iestāties kaut kur, kur patiešām kaut ko jaunu var apgūt.

Man 12. klasē bija stresains laiks, jo bija personīgā rakstura problēmas, kuras, protams, atspoguļojas arī skolā. It īpaši 1. semestrī palaidos mācībās, daudz sanāca kavēt, visu laiku galvā riņķoja domas "kaut ātrāk pienāktu vidusskolas beigas". Likās, ka pabeigšu skolu un nokārtošu eksāmenus daudz sliktāk nekā to spēju, taču 2. semestra beigās bija šoks par to, ka patiesībā sekmes ir labas, dažviet pat ļoti labas, arī eksāmenus nokārtoju tīri normāli. Katrā ziņā ne slikti.

Mums bija jāmācās, manuprāt, daudz, taču tikpat daudz, cik iepriekšējos gadus - nekādas lielākas slodzes nebija. 11. klasē, kad rakstījām ZPD, slodze šķita daudz lielāka, tad tiešām bija negulētas naktis utt., bet 12. klasē mācību vai eksāmenu dēļ tādu nebija.

Jaunas vielas - protams, tādos priekšmetos kā literatūra, kulturoloģija, psiholoģija, fizika, ķīmija u.tml. bija jaunas vielas, taču tur to tā kā smagumu neizjutu. Smagāk gāja matemātikā (lai arī iepriekšējo gadu ņēmu privātskolotāju, šo normāli spēju pabeigt bez). Latviešu un krievu valodā, šķiet, visus vidusskolas gadus viss gāja uz riņķi un nekā jauna nebija.

Eksāmenu laiks bija diezgan mierīgs (lai gan pēc dabas es stresoju daudz, bet šoreiz uztraukums bija tikai pirms runāšanas daļas), viss šķita kā parasti kontroldarbi (te palīdzēja tas, ka mēs ļoti daudz gatavojāmies, pildījām iepriekšējo gadu eksāmenus un ka mums bija izmēģinājuma eksāmeni). Pirms visiem eksāmeniem pāršķirstīju mācību materiālus, taču īpaši nemācījos. Vienīgais, kam patiesi gatavojos ļoti daudz lasot un iegaumējot, bija vēsture. Vēstures sakarā mani pārņēma nožēla un vienlaikus sapratne, ka vidusskolā bija jāmācās cītīgi arī pirms eksāmeniem. :D

Laikam sanāca ļoti gari. :D

pff.....nevarēju sagaidīt, kad tikšu studēt un prom no tās čuhņas! :D

Ā, un man pat diezgan patika tas eksāmenu un konsultāciju laiks. Bija tāda forša sajūta, ka vairs nav jāiet uz skolu, atnāc tikai uz pāris stundām uzrakstīt to eksāmenu vai uz konsultāciju, ja pats vēlies, un tad esi brīvs. Un pēc tam, noliekot visus eksāmenus (man pēdējais bija 1. jūnijā, kas ir ļoti ātri), arī tāds miers un laime. Līdz dienai, kad jābūt izziņotiem rezultātiem. :D

Apmēram skaidrs. Tieši biju iedomājusies, ka skolotāji skalos smadzenes, ka jāmācās, jāmācās un jāmācās, jo nopietni eksāmeni utt. Tā arī noteikti būs. :D Jau tagad pamazām sāku uztraukties par tiem eksāmeniem, jo jūtu, ka neesmu pietiekami spēcīga ļoti daudzos priekšmetos un diez vai pa šo gadu iemācīšos to visu. Bet visi taču kaut kā noliek, vai ne? :)
Un kā likās - ātri pagāja tas mācību gads un pienāca eksāmenu laiks, izlaidums, rezultāti utt.?

Vidusskolas laiks pagāja mierīgi. Dažreiz bija konfliktsitācijas ar klases audzinātāju un tad gāja vaļā uguņi, jo mums bija savādāka vērtību skala. Viss kā dzīvē - bija smiekli, bija asaras, bet pāri visam tā sajūta, ka Tu pats vari kļūdīties un pēc tam maksāt par savām kļūdām.
Uz eksāmeniem nemācījos. neredzēju jēgu, bet noliku labi, izņemot angļu valodā pietrūka 2 vai 3% līdz man vēlamam līmenim. Tāpat kā Pievakarei, arī man pēdējais bija vēstures eksāmens. Saņemot avotu daļu, gandrīz sāku smieties, bet pabeidzu eksāmenu pirmā.

Nepatika. Iepriekš visi teica, ka vidusskola ir lēta un tikai atkārtojums, bet tās bija reālas mocības. Mēs nevis tikai padziļinātāk atkārtojām, bet visu laiku nemitīgi ņēmām jaunas vielas klāt. Galva kā piebāzts spainis, mājasdarbus knapi var izpildīt un ar katru vidusskolas gadu arvien vairāk bija jāmācās. Man nepatika!

Pagāja laiks ļot ātri, bet eksāmena rezultāti, manuprāt, vismaz par 2 nedēļām ātrāk jāizziņo!!

Elisana, vienkārši, ja vēlies labus līmeņus, tad šajā gadā seko līdzi tam, ko jaunu māca un ko atkārto - atkārtošana noderēs, jo eksāmenos nav tikai 12. klases jaunā viela (nu, piemēram, vēstures eksāmenā bija par Livonijas u.tml. laikiem, ko vispār konkrēti 12. klasē nemāca). Bet tā uztraukties un jo īpaši tagad nav jēgas! :)

Jā, gads pagāja ātri. Ilgāks/nepacietīgāks laiks šķita līdz rezultātiem.

Tāpat kā Pievakarei, arī man pēdējais bija vēstures eksāmens. Saņemot avotu daļu, gandrīz sāku smieties, bet pabeidzu eksāmenu pirmā.

Haha, man tobrīd tas izraisīja kaut kādu izmisumu un uzjautrinājumu vienlaikus.

man viss vidusskolas laiks pagāja gludi. vispār neiespringu. dažreiz pat radās jautājums, kā es varu pavilkt tik sakarīgas atzīmes, ja stundās guļu un mājasdarbus pildu uz 30%.. tos svarīgākos tikai.

bet par atkārtošanu, tur jā, tiešām jāpievērš uzmanība. viss ir atkarīgs no tevis, cik daudz vēlies paveikt.. ;)

Es nemaz vairs neatceros.

Man arī tā 12. klase par tādu nervozu laiku izvērtās. (bet nu es jau pēc dabas ļoti par visu uztraucos un vēl tur bija arī savas personiskās problēmas) Vairāk jau tas otrais semestris ar eksāmeniem, tad vēl kārtīgi izdomāt ko tālāk pēc vidusskolas darīt. Un arī vasara, kad visi dokumenti jākārto un citas lietas ar studijām man likās diezgan rībīga.
Bet nu pagāja tas viss, un skolotāji tiešām apnika ar to ka borē galvā cik tie eksāmeni visi svarīgi un vēl nezi kas.

VSK gāju simt gadus atpakaļ. un arī jau kopš 9 klases sākuma atceros,ka skandinaja to, cik viss notiepni, ari universitātē dazi pasniedzeji medza mus biedet.
Bet VSK nav tik traki,ka runa.

Pirmais pusgads- diezgan daudz bija jāmācās, mācījāmies daudz no tā, kas bija arī augstskolā jāmācās..tīri tā, lai trenētu laikam domāšanu.
Otrajā vairāk atkārtošana + visi žetonu vakari (gatavošanās utt). Kā arī papildu kursi, lai labāk noliktu CE.

Bet tā- viens no labākajiem laikiem skolas laikā :) Klase saliedēta, pasākumi, mācīšanās un reizē čilošana, jo nāca atklāsme, ka ar šiem cilvēkiem pēdējais laiks kopā un vēl nav jādomā par pieaugušo dzīvi (t.i. strādāšanu).

Cik ļoti gribētu atgriezties bezrūpīgajos 12.klases laikos...Jāmācās īpaši daudz jauna nekas nebija, uz atkārtošanu nekad neiespringu, jo man viegla galva un bez atkārtošanas tāpat labi zināju. Eksāmenu laiks bija ļoti foršs, jo nebija katru dienu uz skolu jānāk - tikai uz eksāmenu vai konsultāciju. Ehhh nostaļģija. :D