the end

Kaut ko līdzīgu,ja ne to pašu piedzīvoju,kad man bija 16.Taču tas pārgāja.Tiesa pēc gandrīz 3 gadiem,taču pārgāja.Pirms gada vēl kaut ko ar viņu gribēja,taču tad palēnām gribēšana pārgāja uz vienkārši interesi-kā viņam iet?Kā tagad izskatās?-tagad neinteresē pat vai ir dzīvs.

Lai veicas turies :) Tas véljovairák pieráda, ka vinjs nebija Tevis vérts.

viegli nav,bet life goes on.....

so fuc**** tevi saprotu. Es ar tagadeju draugu biju britinu izskirusies, jo.... nu ta sanaca. Tagad, proams, viss atkal labi, bet toreiz es pati biju iniciatore un tik un ta raudaju ka mazais berns, kam nokrita saldejums :(

Neko daudz jau nevar pateikt- paraudi kadu vakaru, varbut divus, tad izmet, vai vismaz saliec kaste visu, kas ar vinju saistas un tad liec draudzenem sevi izvilkt ara- aiziet uz kkadu lielveikalu, kkur paārdīties, bet galvenais(ka man liekas) lai tas nav saistis ar jaunam puisu medibam-nekadi naktsklubi un romantiskas filmas, par ātru...

Paldies jums visām par uzmundrinājumiem. :))

lana_3853- Es domāju,ka viņš to man pateica tāpēc,ka viņam pašam bij baigi grūti škirties un tas bij tāds sava veida mierinājums. Manuprāt, ar to viņš pateica,ka lai arī šķiramies,viņam nav vienalga un es esmu spēlējusi svarīgu lomu viņa dzīvē.

Viņš nav slikts cilvēks, es uz viņu nedusmojos,(ne viņš mani krāpa, izturējās arī ļoti jauki, viss bija labi,bet nobijās no nopietnības) jo šķīrāmies kā draugi,bet sāp tas,ka es viņu esmu zaudējusi kā vīrieti,kā savu otro pusīti,kā sev tuvu un mīļu cilvēku. Es nezinu vai es spēšu tagad viņu uztvert kā vienkārši draugu,visticamāk,ka nē. Kādi tur draugi... :(
Ai,esmu sajaukusies šodienas emocijās, pieraudājusi spilvenu un izdzērusi pudeli vīna. Jūtos slikti, nezinu kad būs labi.

Grūti, grūti .. bet cerams tuvākajā laikā viņš sapratīs, ko zaudējis un apdomās savu rīcību .. pārāk viegla šķiršanās .. aš aizdomīgi .. reizēm vīrietim vajag laiku vienam, lai saprastu un saliktu pa plauktiņiem dzīves vērtības .. cerams, šī ir viena no tām reizēm ..
Draugiem palikt neiesaku - tikai sevi mocīsi .. iz pieredzes saku ..

es arī neen izšķīros. iniciatore biju es, raudāju arī es. pagājušas 2vas nedēļas,un es JAU jūtos labāk. visu laiku sevi nodarbinu, kaut kur braucu, kaut ko daru. ja būtu sēdējusi mājās, būtu ne tikai vīna pudeli idzērusi, bet gan tekilas, un nevis raudājusi, bet histēriski elsusi. protams, vakaros paliek tā čābīgāk ap sirdi, nav vairs, kas apmīņo, pakutina etc. bet beigu beigās, apsverot visus plusus/mīnusus saprotu, ka šajā gadījumā zaudētājs ir viņš.
bet tas, ka varēji noturēties neraudājusi jau vien liecina, ka esi stipra sieviete. turies, tu tam tiksi pāri! :)

Sany +++