Sveikas.
Jūtos drausmīgi. Šodien izšķīros ar savu draugu,bijām kopā tikai pusgadu,bet šajā laikā pamatīgi pieķēros un iemīlēju viņu, taču... Viņš nejutās gatavs nopietnām attiecībām un man nav tiesību pieprasīut kaut ko. Visu sarunas laiku turējos, tēloju stipru meiteni, bet kad atvadījāmies, viņš mani apskāva un pateica,ka esmu labākais,kas viņam dzīvē ir bijis, bija sajūta,ka manī kaut kas salūzt. Staigāju pa pilsētu un asaras kā pupas bira,droši vien izskatījos pēc šīzīgas beibes,bet man tā sāp... Un nav neviena,kam pastāstīt,uz kā pleca paraudāt.
Zinu,ka ar laiku viss būs labi, laiks dziedē,bet pagaidām gribas wnk pazust no visa un visiem.