1. Mums katram vajadzēja savu. Tā kā dzīvoju vienā istabā ar draudzeni, tad mēs abas metāmies kopā un pirkām paku uz abām.
2.Visi piederumi un trauki katram pašam savi. Ja gribi sildīt ūdeni tējai istabiņā, tad arī ūdens sildītājkrūzi savu.
3.Es karināju uz krēsla atzveltnes lai žūst.
4.Māju drēbēs. Par izskatu man bija pilnīgi pofig, īpaši ziemā, jo tad bija ļoti auksts(siltums radiatoros bija simbolisks). Tad bija biezie džemperi, vilnas zeķes, biezas bikses utt.
5.Nebija tādu problēmu.
6.Kojās, kur es dzīvoju, deva gultasveļu, bet es neņēmu. Es ņēmu no mājām, jo tā, ko tur deva bija vnk traģiska(nē, nu ja gribas gulēt uz palaga, kur ir dzeltens urīna pleķis vai ar spilvendrānu, kurai spilvens izkrīt cauri, tad var ņem no kojām veļu)
7.Protams. Nu,vismaz tur, kur es dzīvoju daudzām lietām un bieži pieauga kājas. Vari jau riskēt, bet es tomēr domāju, labāk neizlaid savas lietas no acīm(piemēram, neatstāj katliņu virtuvē, jo vari atnākt un tur var nebūt ne katliņa, ne ēdiena).
Bet vispār, daudz kas atkarīgs no kojām. Pieņemu, ka ir kādas, kuras ir normālas. Nu, man vispār nebija nekādu labu lietu.