Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

tā varbūt nedaudz filozofiski

 
Reitings 2739
Reģ: 25.02.2009
Es tik tā aizdomājos par sevi. Esmu ļoti izvēlīga vīriešos. Vrb pat ne izvēlīga, jo nav man nekāds check-lists ar ipašībām, kādām viņam jāpiemīt, vnk ļoti reti, kurš mani ieinteresē jeb ar reti kuru jūtu kontaktu. Agrak tā nebija, saķēros katrā otrajā, bet esmu mainījusies. Bet līdz ar to nāk arī vientulības un tukšuma sajūta. Principā es nesamierinos ar to, kas pa rokai, lai tikai būtu, un tā ne tikai tad, kad runa iet par puišiem.
Bet kā ar jums? jūsuprāt labāk dzīvē ir samierināties un ņemt to, ko dod, vai palikt pie sava un gaidīt to, ko vēlies? Piemēram meklējot darbu - ņemt to, kas ir, vai pacietīgi tiekties pēc labāka amata kaut vai tas nozīmē uz nenoteiktu laiku būt uz ''izdzīvošanas robežas''? Kāda ir tā jūsu dzīves taktika
26.08.2012 01:00 |
 
10 gadi
Reitings 2587
Reģ: 07.03.2011
Ja tas ir izdzīvošanas jautājums (un vīrieši neietilpst šajā kategorijā), tad kādu laiku darbu varu pastrādāt tādu, kāds man ne visai, taču vienmēr tiekšos uz kaut ko labāku. Un šeit ir atkal dilemma - strādāt darbu, kas ĻOTI patīk, un pelnīt maz, vai tādu, kas ne visai, bet saņemt pienācīgu algu. Esmu bijusi abās pusēs, un abas reizes nācās pieciest to kādu laiku, tuvākajā nākotnē gan vēlētos apvienot pozitīvās lietas.

Lūk, ar kuru katru vīrieti gan nevarētu. Varbūt arī esmu izvēlīga, jo tad, kad čalis man nepatīk, viņš to ļoti atklāti redz pirmajās 5 minūtēs, man pretīgi kļūst jau iedomājoties, ka skūpstos ar kādu, no kura es fiziski un emocionāli atgrūžos.
26.08.2012 01:33 |
 
Kārtot pēc: jaunākā, vecākā
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!