Man patīk šad tad kaut kā sevi palutināt, kaut ko gardu apēst, kaut ko jaunu nopirkt un domāju, ka savā ziņā jau tas norāda uz to, ka cilvēks sevi mīl.. Ja tā nebūtu, tad par sevi īpaši nedomātu, nelutinātu un neapbalvotu , bet man tas ir raksturīgi, pat par sadzīviskām lietām. :)
Šaustu reti, ja par kādu darbību, tad visbiežāk ar domu, ka tas jau ir izdarīts un mainīt neko diži nevaru.. Ja par raksturu, ka dēļ sava rakstura kaut kas ir ne tā sanācis, tad ar domu, ka raksturs ir raksturs, katram savādāks, katram plusi un mīnusi, viss nevar būt perfekts, kur nu vēl raksturs, pietam, zinot, ka citiem raksturs vēl smagāks :D