Domas?

Es esmu forša :) :D Es noteikti esmu lieliska meitene savam puisim. Vispār arī labs draugs citiem.
Man patīk sava uzņēmība, mērķtiecība, savā ziņā spītība.
Bet kas traucē, vairāk gan citiem, nevis man :D , ir mans kategorisms, neiecietība, kritisms gan pret sevi, gan citiem.
Nu es cenšos. Man bieži vien gribētos, lai nebūtu kaut ko pateikusi tik skarbi, kā tas ir sanācis. Man nepatīk, ja cilvēku ar saviem vārdiem sāpinu, bet parasti to nosaka mana vieglā aizkaitinātība, kad pasaku, ko vajag un nevajag.

Palasiiju juusu kritiku un pozitiivo, varu teikt to, kad juus visas esat ljoti stipras, lai gan varbuut kaada taa nedomaa, jo piedaliities shaadaa teemaa un visai kritiski sevi noveerteet ir jaabuut speeciigam cilveekam, ne katrs to var, ir gruuti ieskatiities patiesiibaa. Un ir veel labaak, kad ne tikai slikto var redzeet, bet arii pozitiivo, tas noziimee, ka esat paarliecinaatas, varbuut arii citam lasot sho liekas oo augstpraatiiba, tachu viennoziimiigi nee, sevii saskatiit labaas iipashibas un veel to izmantot, kas var buut gudraak par to, kas to prot?

Pati sev ļoti patīku,mīlu sevi.Cenšos sev nedarīt pari,taču emocionāli bieži slikti jūtos.Ņemu visādus sīkumus pie sirds un citu viedoklis reizēm baigi iespaido.KAUT ES SPĒTU LIETAS TVERT VIEGLĀK.
Pret puišiem esmu bijusi nejauka un man ir bails,ka viss reiz dzīvē nāks atpakaļ.Cenšos laboties.Sevī nepatīk,ka man ir grūti atteikt cilvēkiem un reizēm viņi varbūt mani izmanto.Gribētu lai man būtu vairāk gribasspēka un motivācijas.
Izkata ziņā viss sevī ļoti patīk,kaut arī esmu ļoti tieva,man tik un tā vienmēr šķiet ,ka kaut kur kas ir pa daudz un nekad neesmu mierā ar savu svaru.

Patikt sev, apzinoties visas savas tumšākās puses, trūkumus... Tas ir ļoti grūti. Melot sev, iedomāties, ka esmu labāka, nekā esmu, tikpat grūti. Tāpēc atliek sevi mīlēt ar beznosacījuma mīlestību un mēģināt apkarot sliktās lietas :)

esmu vnk PERFEKTA :D



.............

Pēdējā laikā šis jautājums ļoti nodarbina. Piekrītu DIO, ka sevi raksturot ir tiesām grūti, kā arī atzīt savas sliktās īpašības.

Es vēlētos nebūt tik emocionāla. Tas man dzīvē vēl daudz asaru un pārdzīvojumu sagādās. Saasināti uztveru citu attieksmi pret sevi, nereti uzņemos vainu, un vainas sajūta par visu un visiem mani bieži pavada. Cenšos saprast, ka cilvēku savstarpējās attiecības ir mijiedarbība- nav tikai melnu vai tikai baltu situāciju. Pieķeros cilvēkiem- to es arī uzskatu par slikto īpašību, jo ir sanācis ne reizi vien piedzīvot dažādus rūgtus brīžus, nespējot īsti izanalizēt, kuri cilvēki man blakus ir nepieciešami un kuri tikai sagādā vairāk nepatīkamas emocijas.

Kopumā viss ir kārtībā :) Man ir darbs, rudenī sākšu studēt otru bakalauru, plānojam ģimeni. Ar ārejo izskatu ir interesanti- ir periodi, kad nejūtos labi savā ādā un ir dienas, kad jūtos skaista!

Es gribētu dzīvi tvert vieglāk un pārstāt anaizēt katru savu soli, un šaustīt sevi, ja kaut kas neizdodas, kā iecerēts. Daudz lasu attiecigo literatūru un cenšos dzīvē saskatīt pozitīvo.

Principā ar sevi neesmu apmierināta ne izskatā, ne raksturā, ne dzīves uztverē. Vēlos būt atvērta, komunikabla, optimistiski noskaņota, mazāk kautrīga, formīgāka. No garākiem, kuplākiem matiem un pilnīgākām lūpām arī neatteiktos. No rīta vispār jūtos kā tāds kroksis. :D