Izmaksāšana draudzenēm

ā atceros, ka viena man bija tieši tāda, kā te vairumam. arī vnm kkur piedāvā aiziet un tad aizņemās no manis, bet pēc tam neatcerās. kā man katināja, ka viņa pēc tam runā par cilvēkiem, kuri viņai kādu latiņu parādā un nevar atdot, bet piem viņa man ir ls 10 parādā. vnk izvairījos ar viņu tusēties..nezinu, kādēļ, bet viņa vnm uzskatīja, ka ir man visu atdevusi. ok, nav runa par kādu reizi, bet tas jau notika sistemātiski. un arī viņai naudas nebija, jo redz viņas džeks savu naudu nodzēra, un pēc tam pa viņas naudu bija jāpērk cigaretes, jālej benzīns, ja kkur brauc tālāk, kā arī paika jāpērk..

es jau sen vairs neskaitu naudu, cik daudz esmu izmaksaajusi savaam ljoti tuvaam draudzeneem, tieshi taapeec vinjas ir manas draudzenes, taapat kaa iipashi tuviem gjiemenes locekljiem, maasiicaam, braaleeniem, nerunaajot jau par pashiem tuvaakajiem.. man liekas tas naudas skaitiishanas vecums ir aktuaals, kad naudas nav pirmkaart tik daudz, lai vareetu to tik regulaari neskaitiit (protams ar meeru) kaa arii nav paarlieku tuvi draugi, patieshama taa teikt priekos un beedaas. Patiesaa abpuseejaa draudziibaa shaadu jautaajumu kjidaashana nav visai aktuaala..

oooo, šī ir man tuva tēma! Arī man bija draudzene, kura vienreiz aizņēmās naudu no manis, solot atdot nākamajā dienā, bet diemžēl šī diena ievilkās līdz pāris mēnešiem. Es, protams, viņai to ik pēc nedēļas atgādināju diezgan rupjā tonī, lai atdod manu naudu, bet tā tikai stulbi smaidīja un teica - jā, jā, kaut kad. Bet tajā pat laikā redzu, ka nauda viņai ir, bet tā tiek izlietota pērkot sūdus, nevis atdodot man parādu! Es noteikti neesmu no cilvēkiem, kas nespēj atteikt; naudu es nekad neaizņemos no neviena un arī nekad neaizdodu (šis bija vienīgais gadījums un ļoti negatīva pieredze). Daudzi varbūt uzskata, ka esmu skopa, bet man tiešām nav laba sirds un es nevēlos nevienam būt sponsors vai labais eņģelis, kurš glābj. Ar draudzeni attiecības esmu saglabājusi, bet esmu viņai skaidri un gaiši pateikusi, ka es viņai nedošu ne santīma, kamēr neatdos man visu, ko ir parādā! Un man ir sajūta, ka uz šīs pasaules vienkārši IR cilvēki, kam nav kauna izjūtas - viņi var dzīvot kā parazīti un pat aizrādot viņiem šo faktu acīs - viņiem būs nulle emocijas!!!

DIO- tu runa apmeram ta, ka ja ir pietiekami naudas, ir vienalga-varetu kaut katru dienu izmaksat draudzenem. Tikai tev laikam nav skaidrs, ka biezi runa nav par naudu, bet gan par principu un attieksmi. Ka ari - jo vairak naudas, jo vairak skaita, tas nu tiesam, jo par miljonaru neviens nav kluvis savu naudu neskaitot un nepiedomajot kur un ka. Nu varbut tikai LV ta ir, bet zinu loti jauku darba partneri Vacija - miljonars un nu nebrauc vins ar nekadu baaaigo auto, viss pavisam vienkarsh. Ta tada atkape par temu nauda :)

_pari,
protams vienmeer ir robezha visam, arii esmu mineejusi ar meeru savaa komentaaraa :)
Par cik esam visi pieaugushi cilveeki, kursh vairaa, kursh mazaak pelna tachu saprotam cik varam atljauties teereet, vai ne?
Es, piemeeram nevaru iedomaaties situaaciju, aizejot pie draudzeneem, zinot, kad iesim izklaideeties, pateikt , kad man nav naudas, tas buutu zem mana goda un gaidiit, kad kaada labdare man pateiks, tas nekas DIO, ejam. 20 gados varbuut, bet nu tas izklausaas diivaini, turklaat pelnoshi un domaajoshi cilveeki, draugi manaa skatiijumaa nemaz taa neaizraujas kaadam uzseesties uz kakla, draudziibu veerteejam augstaak, manaa lokaa :)

es piemēram, ja man nav naudas, tad arī nekur neeju, man šitādas izmaksāšanas kaut kā nepatīk, protams, ejot ar draudzeni uz kafejnīcu pasēdēt un patarkšķēt, tadgan ir tā, ka reizēm es viņai izmaksāju, reizēm viņa man, bet tad arī ar tādu norunu, ka es tev nākošreiz izmaksāju, un ir jau gadījumi, ka līdzi vienkārši nav skaidras naudas, bet tajā vietā ar kartio norēķināties nevar, tad mēs sarunājam, ka tā aizņemšanās skaitās...man vispār nepatīk aizņemties un jūrtos slikti, kad kāds man izmaksā ( neskaitot savu draugu)...

Man arī bija viena draudzene, kurai vienmēr izmaksāju, jo viņai nekad nebija naudas. Vienmēr gājām ballēties un viņa dzēra manus dzērienu, tādēļ vieglāk man šķita nopirkt viņai arī. Viņa arī nekautrējās teikt, ka viņai nav naudas, visu vakaru vienkārši dejoja un sūca citu dzērienus. Apmēram pēc gada man piegriezās un tad viņa kaut kā nevilšus, sarunā par izmaksāšanu citiem, paziņoja, ka es taču nekad neko viņai neesot izmaksājusi! Man mērs bija pilns un sāku distancēties no viņas. Par laimi viņa aizbrauca dzīvot uz ārzemēm. Tagad tiekamies pāris reizes gadā un es vairs nekad viņai neko neizmaksāju.

Vēl ir viena draudzene, kurai arī regulāri nav naudas, jo viņa visu notērē brendu kosmētikā. Reiz pa reizei kaut ko viņai izmaksāju, viņa gan solās vienmēr atdot, bet naudu nekad neatdod. Tagad vispār neliekos ne zinis, ja viņai nav naudas un nekaunīgi arī prasu atpakaļ. Neesmu nekāda banka un ja reiz visu var notērēt kosmētikā, tad pati vainīga, ka nemāk plānot savu budžetu. Labāk, lai sēž mājās, bet neliek citiem justies slikti, visu vakaru sildot rokās vienu glāzi un dzerot citu dzērienus, vai prasot, lai kāds aizdod naudu.

Cita lieta, protams, ja es uzaicinu, zinot, ka cilvēkam nav naudas, protams, ka izmaksāšu. Bet, ja mani aicina, un vēl man jamaksā arī par draudzeni, neuzskatu, ka tas ir normāli.
Ar citām draudzenēm gan reiz pa reizei viena otrai izmaksājam pusdienas un man tas liekas pilnīgi normāli- dots pret dotu. Pati labāk izvēlos sēdēt mājās, ja kādā brīdī nevaru atļauties kaut kur doties.

mēs maksājam katra par sevi,ja nevari par sevi samaksāt neej

Es neko draudzenēm neizmaksāju /neiet runa par sīkumiem/.Vienīgais cilv., kam izmaksāju ir mana māsa.

Neizmaksāju draudzenēm un viņām nav arī nekas man jāizmaksā, izmaksāju tikai māsai. Dellecios, vai es pazīstu to meiteni?