Šorīt beztēmā pamanīju dažus teikumus par kurjeriem un pēkšņi atausa atmiņā vakardienas notikumi, par kuriem jau biju piemirsusi. Ja parasti kurjeri kā kurjeri - zolīdi, smuki, pieklājīgi, smaidīgi, tad vakar - tas bija īpašs eksemplārs. Ieradās birojā, nosvieda divas kastes zemē, papīrus man uz galda un aizgāja pēc trešās kastes - ne vārda nesakot. Pēc papīriem sazimēju, ka kastes nav man, bet gan noliktavai lejā. Kad kurjers atnāca ar trešo kasti, es viņam pieklājīgi teicu, ka jānes būs viss lejā, jo preces nav man, bet gan noliktavai, es nevaru ne pieņemt preces, ne parakstīt dokumentus, uz ko pretī saņēmu rupju lamāšanos, ka viņam ir smagi nest lejā, ka mēs paši nezinot ko gribot, ka mēs visi te esam idioti, un vispār, lai visi iet d... :D :D Iznāca šefs no sava kabineta, teica, lai nekliedzot uz mani. Viņu arī izlamāja. Beigu beigās kastes tomēr nonesa lejā, jo es atteicos parakstīt dokumentus. Gala rezultātā sazinājos ar firmu, kas šo kurjeru bija mums nosūtījusi un pateicu, ka nekad dzīvē vairs nevēlos viņu redzēt mūsu birojā! :D
Padalieties savos nostāstos par kurjeriem! Kādi Jums forši un neforši kurjeri ir gadījušies?! :D
2279
