Alerģija man ir no lapseņu kodieniem. Vienreiz iekoda mēlē, tās gan bija šausmas. Mēle momentā uzpampa, smaku gandrīz nost, biju automātiski biju tik bāla, mugura niezēja, ka nu tikai :( man paveicās, ka tiku pie tavegīla, nākamajā dienā uzreiz jutos labāk.
Vēl man ir traki, ka uzturos telpās, kur daudz putekļu, arī šķūņos, kur ir siens. Šķaudu, kakls kņud, un vakarā rokas pārklājas ar pumpiņām, kas tiešām ir dīvainas.
Vēl es nesaprotu, kāpēc, kad vienmēr pienāk pavasaris, tā man uzreiz uz pleca un izgriezumā sametas arī dīvainas pumpiņas. Pie tam rudenī viņas pazūd! Pavasarī citreiz palietoju suprestīnu un tad man pazūd, bet kā pārtraucu, tā atkal parādās! Pieļauju,ka pavasarī organisms atmožas un mani nervu galiņi ir jutīgāki pret visu, jo nervozējot man arī rodas tās mazās pumpiņas! Tas arī ir iemesls, kāpēc neciešu, kad kāds ar rokām aiztiek manu seju, uzreiz kaut kas iekšā slikti sametās.
Man pat šķiet, ka man šitās alerģijas saradušās, kad vecāka kļūstu uz nervu pamata, jo vairāk problēmu > lielāks stress. Par to arī pēdējā laikā daudz daudz piedomāju!