Pīpēšana

Nepiipeeju, bet citiem neaizraadu, lai dara kaa grib.

Uzvelku...Kaut varētu to nedarīt. Dusmas, bimbienns vienmēr prasa pēc dūma... Bet tā, pfff....

man arī kad dusmīga vai bēdīga uzreiz gribas. ikdienā nē, darba laikā vai mājās viena pati nepīpēju. mani pavedina draudzenes un ballītes tikai :D

Nu jau kādus 7 gadus neesmu pīpējusi. Kādreiz, kad vēl savā pagastā dzīvoju, tur man visas draudzenes pīpēja un tā kā bieži ar viņām tusējos un gājām arī uz ballītēm, tad viņas šad tad uzcienāja arī mani:D Pati gan neesmu nekad cigaretes pirkusi, uzvilku dūmu tikai, ja man kāda draudzene piedāvāja:D Un tas bija kādas 2 reizes mēnesī. Tagad sen vairs ne to draudzeņu, ne tās dzīves.... Puiši man vienmēr pilnīgi nejauši gadījušies nesmēķētāji, tāpēc arī dīvaini būtu, ja es viena pīpētu un mans draugs nē.

Lepojos, ka nesmēķēju :)

Smēķēju regulāri un laikam jau diezgan padaudz. Stāžs - kaut kur pie 10 gadiem. Pagaidām atmest negribas vēl.

Vot es nekad neesmu sapratusi svētdienas pīpmaņus. Jēga kāda? Ja nepīpē, tad nepīpē, bet tā pāris dumu ievilkšana šmiga man nav īsti skaidra..

Pīpēju nu jau gadus 7. Jā, atkarība. Vajadzētu atmest, bet saprotu, ka studiju laikā nekas no tā nesanāks.

Nesmēķēju un neciešu, ja man piespiedu kārtā jāosta to, kā pīpē citi. Tos, kuri pīpē, ejot pa ielu, varētu atspārdīt un cigareti pret paša pieri nodzēst

pīpēju šad tad...sanāk,ka tikai pa brīvdienām..un ito,kad palieku pie puiša..viņš mani pavedina uz to:D un jāteic,ka patīk tas pats process...ballītēs, feinā mierīgā vasaras naktī ārā pasedēt un runāties...
pašu cīgu neprasās....prasās procesu...

smēķēju, kaut gan varētu to nedarīt.. pārsvarā jau brīžos, kad ir skumjas, dusmas.. . un ballītēs
ikdienā sanāk 2-3 cigaretes dienā

braucot pa nakts rīgu gribas uzpipēt, klausoties mūziku un + cola

Kādreiz pīpēju tā intensīvi ikdienā, bet tagad jau vairāk kā pusgadu esmu atmetusi un neesmu pīpējusi ne ikdienā, ne ballītēs, un pierunāt arī nevienam nesanāk (:

Nesmēķēju nekad. Bet iebildumu nav, ja man blakus cilvēki pīpē. :)

Smēķēju. Smird gan, bet man patīk. Sava veida meditācija.

Kādreiz esmu mēģinājusi uzvilkt kādu domu un man nepatika un tādēļ nepīpēju, un man ļoooooti nepatīk, ka cilvēki to dara man blakus, vienmēr viņus sūtu ārā, jo dūmi man nepatīk - pievelkas drēbēs un matos, un jā man pat sāk asarot acis, ja dūmi sejā rodas, fuuu

Smēķēju un pagaidām atmest nedomāju. Gribu sagaidīt to brīdi, kad Libra man nāks pretī pa ielu un atspārdīs mani :D

Nesmēķēju, jo:
nav tāda vēlme - tas vispār ir bezjēdzīgs pasākums. neredzu nevienu loģisku iemeslu, kādēļ tas būtu jādara
smird
bendē veselību, arī reproduktīvo
dzelteni zobi
smēķējoša sieviete izskatās briesmīgi + smird

Ikdienā, bet ja netieku ārpus mājas, tad vienkārši negribas pīpēt.

Uzvelku dūmu, kad tiešām ir tāda vēlme. Šāda vēlme uznāk pāris reizes mēnesī. Priecājos, ka neesmu aktīvā smēķētāja. Bet, kas to lai zin, varbūt viss mainīsies.
Es gūstu kaut kādu baudu no tā, nezinu, kāpēc.

Nesmēķēju.