Kriize?

Ir bijis, kad saaka maakt saubas, bet tas aatri paargaaja. Un labi ka taa, jo tagad atkal ir rozaa brillju periods. :)

Jā, man patīk būt vienai. Tev nav jaatskaitās, neviens nečīkst ja retu reizi pačilo ar draudzenēm. Un vispār, man vajag daudz laiku vienatnē. Mēdz cilvēki nogurdināt, bet nu neko...:)

Bija - pēc 3 gadiem. Likās, ka neredzu vairs kopīgu nākotni, bija rutīna, bija pazudusi dzirkstele un aizrautība. Un zini ko - tikai mēs paši spējām to mainīt :) Līdzēja arī tas, ka nomainījām dzīvesvietu. Tas bija grūts laiks, pārvērtēšanas laiks. Skaidrākais, ko sapratu - viss sākas no PAŠA. Ja man pašai nav labi ar sevi, kā citam var būt labi ar mani un man ar citu?

nav bijis tā, ka "ai, man viņš vairs nepatīk, riebjas, gribu citu", tā nē. vairāk tā "kāpēc vairs nav kā sākumā?" :( bet viss kārtībā :)))

mums arī trešais gads :D

Esmu kopā ar puisi vairāk kā 4 gadus, 3 gadā bija tāda kā "krīze", knapi tikām pāri, varētu teikt ,ka pat gandrīz izšķīrāmies. :( Kļuva kaut kā neinteresanti, pazuda dzirkstelīte, viss likās apnicīgs, rutīna :(

Mums arī uz 3 gadiem iestājās kaut kāda krīze, šķita , ka viens otru vnk vairs nespējam izturēt, bija drausmīgi strīdi, sapratām, ka tā vairs nevar turpināt, nosēdāmies un izrunājām visu, kas nepatīk. Bija arī runa par šķiršanos, ka varbūt tā būs labāk, nebojāsim viens otram nervus, bet tomēr izdomājām, ka vajag vairāk pacensties un pašlaik viss ir super.

Tad jau psihologiem būs vien taisnība par to 3 gadu krīzi - šeit apstiprinās :)

jā jā te vēl nezinu nesen bija runa par 2 gadu krīzi..tagad 3, un tā katru gadu attiecībās krīze :D
es reizēm esmu aizdomājusies, vai es to tiešām vēlos, un vnm esmu nonākusi pie secinājuma, ka jā. nedrikst lietas palaist pašplūsmā un pašsaprotamas. tikko kā viens palaižas, tā sākas problēmas. ir jābūt attieksmei un cieņai vienam pret otru, jā lutina vienam otru. arī mīļa pateikšanās par sīkumiņiem uzlabo attiecības.nevajag tēlot to, bet tam vajag nākt pašam no sevis. nu ja ir jāizliekas, tad jādomā, vai pašas attiecības nav tikai izlikšanās.nedrīkst arī otru zemāk vērtēt un sevi augstāk stādīt, jo tad rodas visādi kompleksi, kāpēc tiek darīts tikai pēc viena prāta, un vsp kam tas viss ir vajadzīgs..

jā...ir bijis...ka liekas,ka eko vairs negribas, ka nav kā sākumā un ka na jēgas vairs nekam..
bet tad atkal pāriet un ir oke.
es domāju,ka tas ir normāli.izskaidrot kāpēc tas tā ir - es nevaru, bet es domāju,ka tā mēdz gadīties.

He, mums tuvojas 3 gadi un šobrīd krīzīte, bet nu pārvarēsim :D jo tā krīzīte ir tikai dēļ tā, ka seksu nevar

man šķiet, ka 90% cilvēku (visamz sieviešu) tā ir bijis :)

Tas ir normāli.
Tikai šādos periodos patiesībā spēj vislabāk izvērtēt attiecības. Jo labajos, skaistajos brīžos mums viss liekas super un nevar objektīvi izvērtēt daudzas lietas.

Man tāda situācija bija laikā, kad ap 5 gadiem kopā bijām nodzīvojuši. Bet man tik tālu viss bija noriebies, ka uz 9 mēn aizlaidos no valsts. It kā ar domu, ka tomēr skaitamies kopā. Taču pēc 2mēn biju atradusi sev jaunu aizraušanos un vēl pēc mēneša arī manējais pateica, ka viņam cita meitene ir. Kad atbraucu atpakaļ uz LV, mans jaunais draudziņš palika ārvalstīs, arī vecais draudziņš ar to savu čiksi bija izšķīries. Bet jau pirmajā nedēļā, kad biju atpakaļ, atjaunojām attiecības un tagad 2 gadi pagājuši, bet es ar rozā brillēm joprojām lidinos apkārt :D

Bija krīze, kad kopā bijām 4,5 gadus. Uz mēnesi izšķīrāmies, bet tad pēc tā mēneša sapratām,ka viens bez otra nevaram... Nu nācās strādāt ar sevi,lai abiem kopā būtu labi un to stŗīdu būtu mazāk.