būt par mājsaimnieci

Man tas liekas aizraujoši,sieviete vislaik pa darbiem,es pa mājām ar bērniem,gadus 10-20 mierīgi tā varētu.Es arī pats,vislaik ,kad lasu,cik spēcīgi jūs gribat skriet un lekt un tikt uz priekšu pa karjeru untmldz,vienmēr pie sevis nodomāju-šī gan būtu laba sieva,labi rūpētos par mani un bērniem.

Cumshot,
Nu man jau liekas, ka tev nekas nespīd. Esmu redzējusi daudz tādas karjeristes, kas 30-35 gadu vecumā ir bez patstāvīga drauga un bērniem un viņām arī nav laika tādiem sīkumiem, jo ir karjera, karjera un karjera. :D

nevaru un nevarēšu. man gan tagad tas ir jādara jau pusgadu, jo mazā ir vēl par mazu, lai atstātu, bet tiklīdz viņa būs auklējamā vecumā, es atgriezīšos darbā. arī grūtniecības laikā strādāju principā līdz pēdējam, tiesa gan darbs nebija fiziski grūts, tāpēc tāda liela sēdēšana un tējas dzeršana vien sanāca. bet tik un tā - man tas ir svarīgi - spēt pašai sevi nodrošināt un spēt dot bērnam vairāk nekā to var tikai mans draugs, kaut gan viņš saņem labu algu un mums nekā netrūkst.

Kamēr bērniņi vēl mazi, varbūt. Taču pavisam ilgstoši noteikti, nē. Man ļoti svarīgi ir sevi pierādīt arī darbā, būt starp cilvēkiem un tajā apritē. Tad arī bērniem būšu pilnvērtīgāka mamma.

no teikti, ka nevarētu!man dzīvē ir svarīgākas lietas, nekā kļūt par mājsaimnieci....sieviete var būt laba māte un sieva savam vīram arī nesēžot visu laiku mājās...

Tas būtu mans ļaunākais murgs, bez pārspīlējumiem. Neesmu es tās pavarda uzturētājas tips, karjera man dzīvē ir 1. vietā un tāda situācija ir tiešām sliktākais, ko es varu iedomāties notiekam.
Man pat nebūtu patīkami vienkārši sēdēt vīrietim uz kakla, bez visiem bērniem un mājas kārtības uzturēšanas, taču īslaicīgi to varbūt arī paciestu. Taču kā minētajā piemērā - nē, paldies. Pie tam, bez apvainojumiem, taču ar šādām sievietēm es nekad neesmu atradusi kopīgus sarunas tematus. Viss par ko viņas var runāt ir seriāli un bērnu autiņi. Jā, izklausās pēc klišejas, taču diemžēl, tā parasti tas arī ir un man nav nācies satikt pozitīvu piemēru. Nav protams tā, ka visas strādājošās sievietes ir intelektuāles, to es arī neapgalvoju.
Man kā sievietei, un feminisma atbalstītājai (un es to saku nopietni) vispār šķiet ļoti, ļoti pazemojoši, ja kāds piemin šīs pagājušo gadsimtu aktualitātes, minot, ka visām sievietēm taču patiktu šāds dzīvesveids. Labi, kādai patīk, un forši, ka tā, bet ja notiek vispārināšana...uhh, šausmīgi.

Varētu.

nē. kaut ko čubināties kaut uz pusslodzi vai savam priekam.

Man patīk rūpēties par mājas soli, bet lai darītu tikai to. Nē, es sajuktu prātā :D

Varētu, ja būtu iespēja studēt klātienē un varbūt paralēli bīdīt savas lietiņas. Ja būtu bērns, tad noteikti kādu laiku gribētu pavadīt mājās. Man nav iebildumu tikmēr, kamēr smadzenes no bezdarbības sāk ģenerēt stulbas domas.

Teorētiski varētu, jo, manuprāt, būt mājsaimniecei var nenozīmēt vien tikai sēdēšanu mājās. Kā jau te dažas minēja, var piedalīties kursos, nodarbībās, paplašināt savu redzesloku. Galu galā var studēt nepilnā laikā vai neklātienē, var nodarboties ar saviem hobijiem, kas var arī nest kaut kādu nelielu peļņu - piemēram, tulkošana, grafiskais dizains, rakstīšana, fotografēšana, privātstundu pasniegšanu .. Manuprāt, ja sieviete pati grib interesēties par dažādām lietām, viņa noteikti nedegradēsies esot mājsaimniece. Tieši strādājot sev netīkamu darbu un nepietiekot laika attīstīt sevi tādās jomās, kur gribētu, var degradēties.

Bet, atgriežoties realitātē, stipri šaubos, ka ar mani šāds scenārijs varētu notikt, jo tomēr situācija ar naudu un algām mūsdienās nav medusmaize, gan jau liktos, ka naudas varētu būt vairāk, ja arī es strādātu. Bez tam tad ir jābūt lielai pārliecībai par partneri vai kaut kādiem iekrājumiem gadījumā, ja ar dzīvesbiedru kaut kas notiek vai ja mūsu attiecības beigtos. Kā arī pēc dabas neesmu dzīvespriecīgs cilvēks - man tas nenāk viegli, tāpēc baidos, ka, sēžot mājās, ieslīgtu tādā "neko negribu" stāvoklī.

Jā, varētu, bet man būtu daudz hobiju :D

Man laikam buutu gruuti ,jo esmu tipisks liidertipa cilveeks,kurs juutas loti labi ,darot kaut ko taadu,kur naak sava nauda !Man buutu gruuti, buut pilniigi atkariigai no sava viira!

nav tik viegli, kā meitenes, kuras to nav piedzīvojušas domā. šobrīd, kā jau minēju, esmu "atsēdējusi" pusgadu. rēķinu, ka līdz nākošā gada sākumam vēl būs "jāsēž", un tas jau vien dzen tāaaadā izmisumā. OK, es izeju no mājas, tagad eju uz dziedāšanu, mācos autoskolā, lasu daudz grāmatas un žurnālus, BET TIK UN TĀ. rodas mazvērtības komplekss, mūžigi kaut kāda vainas apziņa, ka neesmu gana laba mājas darbos, etc. redzu, ka draugam arī paliek arvien mazāk tēmu, par kurām ar mani runāt, jo es dzīvoju mucā. draugus principā nesatieku, tad nu sēžu caurām dienām netā. jūtu, ka degradējos, lai kā es arī necenstos sevi pilnveidot, nezinu nedz, kas šodien par dienu, nedz, kāds datums... labi vēl, ka mēnesi zinu. ar laiku arī nolaižas rokas kaut ko savā labā darīt, ja neuzturi sevi visu aiku tonusā. ar to man ir, kā ir, jo esmu garastāvokļa cilvēks, tāpēc man uznāk tādas dienas, kad neķemmēju matus un staigāju pa māju pidžammā.

Nē, es nevarētu kaut vai tikai tāpēc, ka mājas pavarda kurināšana man riebjas. Es uzskatu, ka, ja vīrietis uztur savu sievieti, tad obligāti sievietei ir jāparūpējas, lai mājās patiešām kārtība katru dienu, kā arī lai visas ēdienreizes, kuras vīrietis vēlas ēst mājās, tiktu sagādātas (uztaisītas) un visbeidzot sieva vienmēr vīru sagaidītu mājās smaidīga kā maija saulīte. Tāda ir šīs uzturēšanas cena. Bet es mājas darbus ciest nevaru, daru ar piespiešanos. Nespēju iedomāties, ka es katru dienu kārtotu māju vai 2x dienā ēst taisītu.
Nevarētu būt arī mājsaimniece, jo man ļoti nepieciešama sabiedrība. Man ir nepieciešams arī darbs, jo vajag sevi apliecināt (+komunicēt ar cilvēkiem), kā arī es neticu, ka ir garants, ka mīlestība (attiecības) būs mūžu. Un ko tad, ja izšķiras? Darba nav, naudas nav, bet māk tikai gatavot un uzkopt. Super karjeras iespējas nākotnē :D

drostala,

valuutas progroneezashana ir mana ikdiena, finanshu prognozes taa teikt.

Nē, nevarētu. Katrā ziņā, ne ilgstoši. Ir bijusi situācija, kad dažus mēnešus biju mājsaimniece. Katru dienu zvanīju mammai uz raudāju klausulē, ka man ir skumji, jūtos nelietderīga un neinteresanta. Man patīk strādāt, patīk cilvēki apkārt, patīk būt noderīgai. Karjeriste neesmu, strādāju mierīgu darbu un mājas lietām laika pietiek.

man liekas, ka tas vaards maajsaimniece tik ljoti tiek paarprasts, tas tachu zinaamaa meeraa ir baigs darbs. Es noteiki kaut daljeeji, bet esmu maajsaimiece, es sekoju visam kas notiek, man ir savs riita rituaals un ir vakara rituaals, man ir savi hobiji un visaadi projektinji, ir sports un ir draugi, ir visa kaa, es nedomaaju, ka vaards maajsaimniece apziimee tikai eest gatavoshanu un beernu aukleeshanu, bet tas laikam kaa nu kuram no mums taas asociaacijas.

mājsaimniece asociējas ar seriālu bīstamās mājsaimnieces :d

Nē, nevarētu. Varbūt īslaicīgi, bet ne pastāvīgi. Negribētos, lai mani vienīgi sasniegumi būtu, piemēram, garšīgs sacepums pēc jaunas receptes vienā dienā vai kūka nākamajā. Man patīk strādāt un pārliecināties par to, ko es varu sasniegt pati.
Un kaut vai skatoties no tāda viedokļa - kur tā mājsaimniece paliek, ja vīram apnīk?