Nezinu, diezin vai. Man patīk rosīties pa māju un gatavot, bet lai tas kļūtu par manu dzīvesveidu.. nu nē. Lai gan pie tā varētu arī tīri labi pierast, bet vēl vairāk tā darīt man traucētu mani uzskati un raksturs. Man ļoti nepatīk prasīt naudu un ļaut, ka man visu izmaksā, mana nauda ir mana nauda. Labi, lai tad vīrietis maksā par māju un par bērniem, bet atļaut to, ka viņš dod man naudu skaistumkopšanai, drēbēm.. Nu es nezinu, lepnums neļauj. Lai gan, pie komforta jau ātri pierod. Bet tomēr sliecos vairāk uz nē.
Pie tam, dzīvi, kura veltīta tikai bērniem un vīram, manurpāt, nav pilnvērtīgi nodzīvota. Katrai sievietei dzīvē ir kaut kas jāsasniedz sevis pašas dēļ, lai viņa būtu vērtīga. Pēc tam var ziedoties bērnu un vīra labā, bet vispirms- viņa pati, viņas mērķi, vēlmes un ambīcijas. Kurš gan gribēs ņemt par sievu tādu sievieti, kurai nav sava es, kura ir ar mieru berzt grīdas un kāst vīriņu? Ja es būtu vecis, es noteikti tādu neņemtu. Ja būtu vecis, es precētu inteliģentu sievieti, kas savus karjeras augstumus sasniegusi pati.