būt par mājsaimnieci

Nē, es tā nevarētu.
Manī ir tā vēlēšanās - strādāt, kāpt pa karjeras kāpnēm. Domāju, ka jebkuram vīrietim ir svarīgi, lai viņa sieviete būtu veiksmīga savā karjerā.
Nereti ir novērojams, ka tās mājsaimnieces ir nolaidušās.

Piekāst tādā gadījumā naudu - tā ir degradācija. Pēc 5 gadiem tam bagātajam vecim vairs nebūsi interesanta un izliks uz ielas. Tad varēs bez izglītības meklēt darbu.

Nu es arī nevarētu... ja vēl nav bērnu, cik tad to grīdu berzīsi - kamēr caurums būs..? :D es vispār bezdarbībā nevaru dzīvot! :D

Nē.

Ok, es pieņemu, ka es varētu tad veidot kaut ko savu varbūt un čubināties, darīt kaut ko sava prieka pēc nevis, lai baigi pelnītu. Bet pilnīgi noteikti nevarētu sēdēt tikai mājās, salonos un dzīvot uz vīrieša rēķina.

Kādu laiku - varētu un man patīk. Ilgtermiņā - noteikti ne. Vēlētos kādu savu nodarbi, kaut vai kādu pusprofesionālo hobiju, kas reizi pa reizei izrautu mani no mājas.

O, jā esmu mājsaimnieces tips. Man patīk ņemties pa māju, sagaidīt mīļoto mājās, uzturēt to mājas sajūtu, gatavot ēst, gribu vismaz 3 bērnus utt. BET šobrīd veidoju karjeru, jo vīrietis mani neuztur, bērnu nav un viņš arī negrib (pagaidām), līdz ar to arī nav tāda laimes sajūta, apmierinātība ar dzīvi, jo daru to, ko vajag nevis to, ko gribētu.

Kādu laiku jā, bet ilgi arī tā nevarētu, gribētu strādāt, tad tikai uz pusslodzi.

Man pietiekošs arguments nebūt mājsaimniecei būtu jau tas vien, ka nekad nevaram zināt kā viss notiks nākotnē. Vīrietis var atrast citu, izmest šo no mājas un ko tad? Dūdiņa izkritusi no darba tirgus. :)
Kāda vīrieša piredze-gribēja būt labs, atļaut sievai neko nedarīt, sēdēt mājās, auklēt bērnu. Apgādāja viņu pēc pilnas programmas, rezultātā sieviete tikai sēdēja internetā, zāģēja vīru, nekārtoja māju, neveda ārā pasatigāties bērnu, kamēr vīrietis neatbrauca no darba mājās un ēst arī netaisīja. 3 gadus pacieta un izšķīrās. Šobrīd tam vīrietim ir uzskats, ka sievietei ir jāstrādā. Kaut vai savam priekam, bet jāstrādā. :)

Es jau trīs gadus esmu mājsaimniece :D

Gaidu to brīdi, ka mazā sāks iet dārziņā. Gribu iet strādāt. :D

Kādu laiku - varētu un man patīk.

Es tāpat kā Salome. Man arī šķiet, ka patiktu. Man vispār tagad tāds periods, kad pat ilgojos pēc tāda dzīvesveida.

Un jā mēs skatāmies uz to visu pēc vēdiskajiem principiem, tad tāds ir vislabākais un veiksmīgākais kopdzīves veids, ja vien sieviete, dzīvojot mājās spēj savu vīru apgādāt ar enerģiju. Nevar apnikt un pamest sievieti, kurai ir spēcīga, kopta enerģija un tā nepavisam nerodas smagi strādājos savas karjeras labā.

mana tante nu jau gandrīz 10 gadus ir mājsaimniece.. audzina bērnus... nestrādā.. nauda viņiem vairāk kā pietiek.. bet nu skaidrs, ka pēc kāda laika jau pašai sievietei apnīk un tomēr gribas iziet sabiedrbā...

Domāju dažus gadus varētu (piemēram trīs, kamēr bērns izaug), bet pēc tam gan noteikti gribētu kaut ko darīt, kaut vai pa simbolisku samaksu (ja nautas pietiktu)... kaut ko jau izdomātu :)

ne! man ir savi plani, merki!

Kamēr bērni mazi, bet arī tad es gribētu kaut ko savu, kur darboties. Patiktu, ja pati varētu regulēt savu laiku, strādāt priekš sevis, nevis kādam. Nākotnes vīzija :D

Nekad nevareetu buut maajsaimniece. Man ir paaraak augstas ambiicijas un esmu ljoti tendeeta uz karjeru. Karjeras vaardaa pat vareetu zieot gimenes dziivi.

kādu laiku jā, bet ne mūžīgi...ja vēl es varētu iet ,kaut kur mācīties, ko jaunu apgūt, tad būtu pavisam labi, jo tāda vienkārša sēdēšana mājās man ātri apniktu un ar laiku sāktu iedzīt depresijā.

pati arī pakomentešu. :) Protams, izglītība man būtu, vismaz bakalaurs. Un es nedomāju, ka tad pārvērstos par mājās tupētāju. Domāju pluss ir, ka paveras iespējas darīt to, ko sen ir gribējies, bet nav bijis laika un vēl atklāt jaunas lietas.
Tomēr pašai neliels hobij-biznesiņš, pusslodzes darbs būtu ideāli.

Varētu, ja vīrietis tiešām labi pelnītu un nodrošinātu ar visu nepieciešamo. Man arī šķiet, ka man pat patiktu, vismaz uz kādu laiku, kamēr bērni maziņi, pavisam noteikti. Pēc tam nezinu - varētu kādu nelielu darbiņu tīri savas priekam.

Tas, ka kļūtu neinteresanta vīrietim - risks pastāv arī, ja strādā (starpcitu, tieši tik pat liels!) un tāpat otrādi, sievietei vīrietis var šķist neinteresants, jo daudz laika pavada darbā. Un otrādi atkal. Būu taču savi hobiji, ietu uz sporta zāli, baseinu, apmeklētu kādus kursus, piemēram fotogrfēšanas, kuros gūtās iemaņas liktu lietā ikdienas dzīvē, piemēram, braucot ar bērniem un vīru kādos izbraukumos. Tas tāds maziņš piemērs. Un es arī daudz labprātāk rūpētos par bērniem pati, nevis uzticētu visādām auklītēm, pēc skolas pavadītu brīvo laiku kopā un tā.

Protams, dzīvē visādi gadās, nedomāju, ka šķiršanās gadījumā sievietei dzīve būs norakstīta, var taču darbu dabūt arī 30, 40 gadu vecumā, vismaz tas ko es studēju, pavisam mierīgi!

Man patiktu vismaz kamēr bērni maziņ,i pēc tam jau skatītos, ja situācija atļaus un viss tā ieriktētos, noteikti dzīvotu tā! :)

tas ir mans sapnis :D

pagaidām gan nespīd, bet es savā būtībā esmu dzimusi mājsaimniece. pašlaik, protams, strādāju, bet nevis tāpēc, ka tas patīk, bet tāpēc, ka tā vajag.
ja varētu nestrādāt un naudas būtu gana, tad es ar gribētu vismaz 3 bērnus, vēl kādu bakalauru vai maģistru sev interesējošās jomās un kā savādāk papildinātu. gribētu arī labdarībā sevi labāk iesaistīt, nevis pliki strādāt. vīram garlaicīga nekļūtu /es vismaz tā cer/ :)

Es varētu. Bet ne pavisam gluži mājsaimniece. Tad es noteikti darītu to, kas man sirdij tuvs, pat ja ne tik ienesīgs naudas ziņā, jo tā nebūtu prioritāte.

Lai nebūtu garlaicīgi, ieviestu mīļāko :D