palasījos, uz daudz ko palūkojos no cita skatu punkts, kas arī bija tieši tas, ko vēlējos. paldies! nonācu arī pie dažiem secinājumiem.
par mašīnu. lieta atrisinājās - uzrakstīja uz patēva mammas vārda. nopirka opel astra - lēts, auto, mazs motors un rezerves daļas, ja kas, arī lētas, tā kā tur nav vairs ko iespringt. šodien jau braukā apkārt, rīt brauks uz leišiem pēc pārtikas un par darbu runāt. cepšanās no manas puses VISPĀR NEBIJA PAR TO, KA VIŅŠ ATTEICĀS AUTO REĢISTRĒT, bet gan par tiem pārmetumiem, kas tam visam sekoja.
par riteni. runājām ar mammu arī par iespēju nopirkt pāris lētus riteņus, bet tad atkal ir problēmas ar to, ka ziemā nevar braukt (kā jau citi minēja) līdz ar to zūd jēga tiem riteņiem. tajā ciemā ir viens veikals un benzīntanks - cenas NENORMĀLAS, pati redzēju. piens pie lata maksā, maize, ja ir, pāri 0,50 Ls. tie, kuriem nav auto, pērk, nekas cits neatliek. mammai patēvs pārsvarā ved pārtiku no lielākas pilsētas, bet daudz atvest ar nevar, jo viņš ir logu mazātājs un viņam jāvadā savi darbarīki arī ar autobusu un tas logu mazgāšanas kāts ir divus metrus garš; esmu redzējusi, kā viņš staipās ar tiem maisiem un to kātu vēl.
par draugu. nopietni sāku apsvērt, vai vēlos turpināt attiecības tādas, kādas tās ir šobrīd. stulba mīlestība, īsti nezinu, ko gan es iesāktu, ja mēs izšķirtos, būtu nejēgā smagi, bet cenšos viņam apskaidrot, ka tāda attieksme man ir nepieņemama.
par parādiem. savus parādus maksāju, daudz vairs nav atlicis, ap 1000 Ls, Swedbank nāca pretī un sadalīja pa maksājumiem, tāpēc es pa 100 Ls/mēn maksāju. mammas un patēva lietas es tik ļoti nepārzinu, tikai zinu, ka daļu naudas viņi tam atdod. pagājušogad viņi bija vēl parādā ap 40 000 Ls, ko sastāda hipotekārais kredīts, nodokļu parādi un vēl kaut kas. maksās vēl miljons gadus droši vien, bet kaut ko dara, tiesa gan, tas tiesu izpildītājus maz interesē, tāpēc tāds stress, ka atsavinās auto.
par omi. viņa mirst un neviens no mums nav gatavs pieļaut tādu situāciju, ka viņa nomirst viena, slimnīcā, bez ģimenes atbalsta, jo tas ir cilvēks, kas pat nav mana ome (viņa uzaudzināja manu mammu, vectēva māsa, pati palikdama vecmeitās. mammas mamma nomira, kad mammai bija 2 gadi), bet ir uzaudzinājusi manu mammu, mani, vecāko brāli un iespēju robežās turpina ņemties ar mazajiem.
par darbu. patēvs strādā par logu mazgātāju, ziemā darba principā nav. mammai būs darbs Lietuvā, maximas noliktavā, līdz ar to ģimenei būs vismaz no laikapstākļiem neatkarīgi ienākumi.