feikotie smaidi.

Man ir bijis taa,ka esmu aizgaajusi uz darbu ar tikko salauztu kaajas pirkstu un visu dienu skreejusi apkaart smaidiidama taa ,it kaa nekas nav noticis!Darbaa noteikti esmu notureejusies visus sos gadus ar savu ,vienmeer pozitiivo noskanu!
Esmu noteikti emociju cilveeks,tomeer sabiedriibaa raadu to labo pusi vairaak!Tas man laikam patiik savaa pusee-cilveeki vairaak ir uz pozitiiva vilna!:)

Aj,laikam esmu pārāk tāda emocionāla..Nespēju es noslēpt to,kā jūtos..

Es mācos valdīties, bet cilvēku laikam nevar iemācīt tam. It sevišķi darba vietā tas ir grūti emociju cilvēkiem, bet es ena kolēģe, kurai nolienu, cenšos, man gan ir viena kolēģe, kurai nolienu, pačīkstu un smaidīga dodos strādāt.
Un man ir tā stulbā īpašība, ja es esmu dusmīga uz vienu, tad izrādu uz citiem, pašai besī, bet nu ja es esmu dusmīga, tad esmu.

Darbā cenšos noskaņot sevi pozitīvi, vismaz,ja gadās saskarties ar klientiem, tad smaids ir obligāts- visbiežāk tas jau nāk automātiski, turklāt nav tā,ka tas nāk ar piespiešanos, drīzāk- pat gribas smaidīt. Ja būtu klientu vietā, tad ar gribētu,lai apkalpojošais personāls vienmēr smaida, lai nav jājūtas neērti par to,ka saņemu kādu no uzņēmuma sniegtajiem pakalpojumiem.

Ārpus darba- savās mājās uzvedos kā gribu.

jaasaka manaa pusee cilveeki dziivo ar emocijaam un emocijas ar vinjiem, lai gan vairumaa taapat Emmanuellei vairaak ir poztiivisms kaa negatiivisms. Piemeeram ja paaris ir sakashkjeejies, sabiedriiba nekad to pat nepamaniisiet, liekas diiviani, vajadzeetu iet traukiem pat pa gaisu, bet nee, personiigo dziivi tomeer katrs tur stingros grozhos aiz sleegtaam durviim, tas man vispaar patiik cilveekos. Sabiedriibaa redzees atveertu un draudziigu namaaati, bet namateevs veel paslavees sievu par labu eedienu un iedos buchu un nevienam nebuus zinaams un juutams, ka 10 min pirms viesu ierashanaas biju kashkjis.

Neesmu no tām smaidīgajām vispār, ja kaut kas slikts noticis spēju to nevienam neizrādīt un nebļauju nevienam virsū,jo kaitina, ka citi tā dara, tad vēl sabojā man garīgo.

DIO-tiesi manas domas!Peec vairaaku gadu lauliibas ,es vareetu teikt ,ka taa vairs nav pat "teelosana",tas ir uzvediibas norma!Es tagad piestraadaaju pie sevis arii notureeties raamjos ,kad esam tikai divi-valdiit sevi!Viegli tas noteikti nav!Esmu ieveerojusi,ka taada nesavaldiiba loti traucee gimenee!

Emmanuelle, liekot roku uz sirds, es arii, baigi piedomaaju par savu uzvediibu un veel lielaaks prieks, jo otrs to mana un ljoti noveertee. Tomeer esam tachu kopaa, lai buutu labaak, lai buutu atbalsts ikvienaa briidii, nevis moralizeetaajas.. :)

Esmu 100% garastāvokļa cilvēks - ja priecīga, tad priecīga, ja laimīga, tad jādalās tajā ar citiem, ja nelaimīga, tad tāda arī izskatos, ja dusmīga, tad uz visiem, kas gadās pa ceļam, ja domīga/nogurusi, tad nespēju mobilizēties. Ļoti traucē tas, ka dusmīgai esot, nespēju savākties un pieklājīgi izturēties, kā arī, domīgā/nogurušā omā nezināmu iemeslu dēļ ļoti bieži iekrīt tikšanās ar draudzenēm, tad es kā tāds pūpēdis vai 'man nekas neinteresē, negribu runāt' bojāju garastāvokli arī otram.

Man arī atkarīgs no sabiedrības, kurā atrodos.
Ir reizes, ka tad, kad slikts garastāvoklis to izrādu un nemaz necenšos noslēpt, bet pārsvarā cenšos to noslēpt, jo negribu bojāt apkārtējiem garastāvokli vai vienkārši negribu par to runāt, tāpēc tēloju, ka viss kārtībā.