Nu es palieku ļoti runātīga. Nē, tiešām daudz ko runāju, stāstu, visas savas domas un daudz ko tādu, ko ikdienā labāk izvēlos paturēt pie sevis. Tad nāk ārā visas sāpes un problēmas un tādas lietas. Bet tas ir ļoti reti,kad iedzeru tik, lai nevarētu vairs apvaldīties un neteikt.
Nāk prātā dažādas trakas idejas un izdarības, jo ikdienā esmu diezgan piezemēta, liekas, ka izlaužas mana ieslodzītā būtība :D Bet, ka jau minēju,tas ir reti.
Agrāk, kad bijām vēl trakas un jaunas meičas, kādi 16, 17 gadi, atceros gadījumu, kad draudzenes dzimšanas dienā piedzēros tā, ka vālājos pa puķēm ar citu draudzeni, klaigāju, beigās aizmigu sēžot pie galda, pirms tam labi pierādot savas dziedāšanas "prasmes". Bet, kas vēl trakāk, es to neatceros un tas ir nofilmēts. Vairs tā nedaru un tā bija pirmā reize, kad es TĀ piedzēros, vairāk kopš tās reizes neesmu tā darījusi un domāju, ka arī nedarīšu. ;D